Buhāras Tautas padomju republika (1920.-1924.g.)
Krievu lielinieku dibināts pseidovalstisks veidojums Vidusāzijā ar galvaspilsētu Buhārā.
Vēsture.
Buhāras TPR nodibināšana (1920.g.). Pēc Buhāras KP (dibināta 1918.g.) aicinājuma 1920.gada 23.augustā sākās bruņots dumpis Buhārā. Kā vienmēr komunisti iniciētos dumpjos, "darbaļaudis lūdza padomju Krievijas palīdzību," kura nekavējoši arī tika sniegta.
Lielinieku Sarkanā armija 1920.gada 29.augustā sāka uzbrukumu Buhāras emirātam. Krievu lielinieku regulārās armijas daļas ap 9000 vīru sastāvā M.Frunzes vadībā kopā ar aptuveni 5000 lielu buhāriešu vienību sakāva Buhāras emīra karaspēku - 16 000 vīru un beku vienības vairāk kā 27 000 vīru. 1920.gada 2.septembrī lielinieki ieņēma Buhāru, tika gāzts pēdējais Mangitu dinastijas emīrs un nodibināta Buhāras Tautas padomju republika. Krievpadomju vēsturnieki to sauca par "tautas revolūciju," lai gan skaidri redzams, ka tā bija sarkankrievu invāzija.
14.septembrī izveidoja augstākos varas orgānus - Visbuhāras Revolucionāro komiteju un TKP. 8.oktobrī Visbuhāras I kurultajs (tautas pārstāvju kongeress) pasludināja Buhāras TPR nodibināšanu.
1921.gada oktobrī apstiprināja konstitūciju.
1921.-1924.gados īstenoja agrārreformu.
1920.-1923.gados izvērsās nikna cīņa pret basmačiem, sevišķi nodibinājuma austreņu daļā. Sarkankrievija sniedza lielu atbalstu lileinieku režīmam Buhārā.
1924.gada 19.septembrī Visbuhāras 5.padomju kurultajs pārdēvēja "republiku" par Buhāras Padomju sociālistisko republiku, kas 27.oktobrī tika likvidēta. Tās teritoriju saskaņā ar Vidusāzijas nacionālo robežu nospraušanu iekļāva Uzbekijas PSR, Turkmēnijas PSR un Tadžikijas PSR. Tādejādi sarkankrievi noslēdza Buhāras emirāta kolonizācijas procesu, kā tas arī bija iecerēts.
Saites.
Buhāras emirāts.
