Bruņotā neitralitāte
Neitrālo valstu savienība tirdzniecības kuģu bruņotai aizsardzībai.
1780.gadā Krievija, lai pasargātu neitrālo valstu kuģus no angļu kuģu uzbrukumiem Ziemeļamerikas Koloniju neatkarības kara (1775.-1783.g.) laikā, nosūtīja deklarāciju Lielbritānijai, Francijai un Spānijai. Tajā bija izvirzīti bruņotās neitralitātes pamatprincipi:
1) neitrālajām valstīm ir tiesības tirgoties ar karojošām valstīm;
2) karojošo valstu īpašums, izņemot ieročus u.c. militārās apgādes priekšmetus, ko pārvadā neitrālo valstu kuģi, ir neaizskarams;
3) bloķēta osta ir tā, kurā ieeju apgrūtina pretinieka jūras karaspēka darbība.
Pamatojoties uz šiem principiem, Krievija noslēdza savienības līgumu ar Dāniju (1780.g.), Prūsiju (1781.g.), Austriju (1781.g.), Portugāli (1782.g.) un Abu Sicīliju karalisti (1783.g.).
1800.gadā līgumu par bruņoto neitralitāti noslēdza Krievija, Prūsija, Dānija un Zviedrija. Šie principi tika galīgi nostiprināti Parīzes deklarācijā par karu uz jūras (1856.g.), kā arī ietverti Hāgas 11. un 13.konvencijā par neitrālo tirdzniecības kuģu sagrābšanas noteikumiem (1907.g.). Uz šiem bruņotās neitralitātes principiem balstīta arī Nionas vienošanās un Londonas protokols par cīņu pret zemūdeņu pirātiskajiem uzbrukumiem tirdzniecības kuģiem (1937.g.).
Interesanti, ka mūsdienās krievu-ukraiņu kara laikā 2023.gadā Krievija pati pārkāpa savus vēl 1780.gadā ierosinātos bruņotās neitralitātes principus un uzbruka kuģiem, kas devās uz Odesas ostu Ukrainā.
Saites.
Kuģniecība.
