Brīvā dzeja
Verlibrs.
Vārsmota valoda, kurā netiek ievēroti ne sillabotonikas, ne toniskās versifikācijas sistēmas principi: nav noteiktu pēdu, ne arī noteikta zilbju vai uzskata skaita vārsmā. Brīvās dzejas ritmiskumu rada valodas sintaktiskais veidojums, teksta dalīšana vārsmās, arī citi ārēji neregulēti versifikācijas elementi (neregulārs pants un atskaņojumi, kādas pamatpēdas daļējas iezīmes).
Brīvās dzejas aizsācējs ir beļģu dzejnieks E.Verhārens XIX un XX gs. mijā. Krievijā brivajā dzejā rakstījuši A.Bloks, V.Brjusovs, E.Vinokurovs, A.Vozņesenskis.
Latvijā brīvā dzejā rakstījuši J.Rainis, L.Paegle, L.Laicēns, A.Čaks, J.Plaudis, V.Lukss, O.Vācietis.