Brabante
Brabant.
Vēsturisks apgabals Eiropas ZR.
Vēsture. Brabanti apdzīvoja ķelti.
I gs. Brabanti iekaroja romieši.
V gs. apgabalu iekaroja franki.
843.gadā Brabante tika iekļauta Lotringas hercogistē.
XI gs. Brabante bija Lēvenas grāfistē.
No XII gs. pastāvēja Brabantes grāfiste. Cīņā pret Flandriju Brabantes hercogi paplašināja Brabantes teritoriju.
1482.gadā Brabante tika pievienota Habsburgu īpašumiem - Nīderlandes province.
XVI gs. bija viens no Nīderlandes revolūcijas centriem.
Pēc spāņu un holandiešu pamiera 1609.gadā Brabanti sadalīja: dienvidu daļa palika spāņu Nīderlandei (no 1714.gada - Austrijas impērijai), bet ziemeļu daļa - Savienoto provinču republikai.
1814.-1830.gados Brabante ietilpa Nīderlandes karalistē.
Pēc Beļģijas revolūcijas 1830.gadā Brabantes dienvidu daļa kļuva par neatkarīgās Beļģijas Brabantes provinci (platība 3400 kvkm, 2,2 miljoni iedzīvotāju 1976.g., administratīvais centrs Brisele), bet ziemeļu daļa - par Nīderlandes Ziemeļbrabantes provinci (platība 4900 kvkm, 2 miljoni iedzīvotāju 1976.g., administratīvais centrs Hertogenbosa).
