Brehts, Bertolts (1898.-1956.g.)
Bertolt Brecht.
Vācu rakstnieks, režisors un teātra mākslas teorētiķis.
Radniecība. Sieva - H.Veigele, aktrise.
Dzīvesgājums. Dzimis 1898.gada 10.februārī.
Savdabīgā mijiedarbībā ar ekspresionismu attīstījās B.Brehta agrīnā daiļrade. Pirmajās lugās "Bungu rīboņa naktī" (1922.g.) satīriskā formā vērsās pret ekspresionismu.
20.gadu 2.pusē uzsācismarksisma filozofijas studijas. Nozīmīgākie šā perioda literārie darbi: "Trīsgrašu opera" (1928.g., latviski 1961.g., teātrī 1932.g., 1965.g.), kas vēlāk pārveidota prozā "Trīsgrašu romāns" (1934.g., latviski 1958.g.); "Lopkautuvju svētā Johanna"(1930.g.), "Māte" (1932.g., pēc M.Gorkija romāna, latviešu teātrī 1967.g.). Ar šo lugu inscenējumu teorētiski un praktiski licis pamatus novatoriskai laikmetīgai drāmai un t.s. episkajam teātrim.
1933.-1947.gados dzīvojis emigrācijā, kur sarakstītas labākās lugas: pretnacistisks viencēlienu cikls "Trešās impērijas bailes un ciešanas" (1938.g.), vēsturiskās drāmas "Galileja dzīve" (1943.g., latviski 1961.g.) un "Kuražas māte un viņas bērni" (1938.g., latviešu teātrī 1968.g.), alegoriskas drāmas "Krietnais cilvēks no Sečuānas" (1943.g., latviešu teātrī 1958.g., grāmata 1961.g.) un "Kaukāziešu krīta aplis" (1948.g., latviski 1961.g.), tautas komēdiju "Lielkungs Puntila un viņa kalps Mati" (sarakstīta 1940.g., grāmatā un teātrī 1948.g., latviski 1961.g., latviešu teātrī 1962.g.). Šajās lugās apvienots līdz groteskai saasināts sabiedrības sociālās liekulības atmaskojums ar filozofiskās fantastikas elementiem un nosacītību. Skatītāju sabiedriskās domas aktivizēšanai izmantoti songi, komentāri, stāstītāja tēls.
1935.gadā apmeklējis PSRS.
1948.gadā atgriezies tālaika Austrumvācijā (VDR).
1949.gadā kopā ar dzīvesbiedri dibināja teātri "Berliner Ensemble," kurā realizējis savus dramatiskos un scēniskos principus.
Episkā teātra principus B.Brehts apcerējis daudzos teorētiskos darbos - "Par eksperimentālo teātri" (1939.g.), "Ielas skatuve" (1940.g.), "Mazais organons teātrim" (1949.g.), "Dialektika teātrī" (sarakstīts 1953.-1956.g.).
Nozīmīga arī B.Brehta politiskā dzeja - "Dziesmas, dzejoļi, kori" (1934.g.), "Svenborgas dzejoļi" (1939.g.), "Simt dzejoļu" (1951.g.).
Vairākas B.Brehta dziesmas ar H.Eislera mūziku kļuvušas populāras E.Buša izpildījumā.
1954.gadā saņēmis Starptautisko Ļeņina prēmiju "Par miera stiprināšanu starp tautām."
Miris 1956.gada 14.augustā.
