Bončs-Brujevičs, Vladimirs (1873.-1955.g.)
Krieviski - Владимир Дмитриевич Бонч-Бруевич.
Krievijas poļu-žīdu etnogrāfs, slepeno sektu pētnieks un vēlāk arī lielinieks, padomju Krievijas valsts un sabiedriskais darbinieks, Tautas Komisāru padomes (Совнарком) vadītājs un biežs Ļeņina sarunu biedrs.
Dzīvesgājums. Dzimis 1873.gada 11.jūlijā.
V.Bončs-Brujevičs kā etnogrāfs. Tolaik, XX gs. sākumā viņš šaurās aprindās bija pazīstams tikai kā etnogrāfs un slepeno sektu pētnieks.
Tikšanās ar Rasputinu. Reiz Rasputins atnācis kabinetā pie etnogrāfa un krievu sektantisma pētnieka V.Bonča-Brujeviča, vēlākā Tautas komisāru padomes vadītāja un bieža Ļeņina sarunu biedra. Iegājis kabinetā, Grigorijs sācis pētīt portretus uz sienām. Piegājis pie Kārļa Marksa, viņš teica: "Lūk, aiz kā tautai pulkiem būtu jāiet" ("Вот за кем народ полками идти должен"). Pēc paša Bonča-Brujeviča vārdiem, tam bijušas "septiņas pamatīgas sarunas" ("семь обстоятельных бесед") ar G.Rasputinu. Viņš uzskatīja, ka "Rasputins pieder tālas Krievijas sādžas pareizticīgā zemnieka tipam un pilnīgi noteikti tam nav nekā kopēja ar sektantismu" ("Распутин принадлежит к типу православного крестьянина глухой деревенской России и решительно не имеет ничего общего с сектантством"). Tos, kas uzskatīja savādāk, viņš apsūdzēja apzinātā jautājuma sajaukšanā "savu noteiktu mērķu vārdā" ("своих определенных целей"). Viņš arī paredzēja Rasputina nonāvēšanu no galēji labējo puses "redzot, ka Rasputins aizslīd, ja vien jau pavisam nav aizslīdējis, no viņu [labējo, - Red.] ietekmes sfēras, sāka gāzt to no visa spēka" ("видя, что Распутин ускользает, если не ускользнул уже совсем из сферы их тлетворного влияния, стали быстро валить его всеми силами").
Darbība lieliniekos. No 1892.gada darbojās marksistu pulciņos.
No 1895.gada kompartijas biedrs.
1896.gadā emigrējis, studēja Cīrihes universitātē, darbojās laikrakstā Iskra u.c. lielinieku izdevumos.
1905.-1907.gados piedalījās revolūcijā Pēterpilī.
1917.gadā bija Petrogradas padomes izpildkomitejas loceklis.
1917.-1920.gados bija KPFSR TKP lietu pārvaldnieks. Aktīvi piedalījās Padomju Krievijas centrālā aparāta izveidē, veica daudzus V.Ļeņina uzdevumus. Organizēja un 9 gadus vadīja izmēģinājuma padomju saimniecību "Ļesnije poļani."
No 1918.gada Sociālistiskās sabiedrības zinātņu akadēmijas īstenais loceklis.
1933.-1939.gados Valsts Literatūras muzeja direktors.
No 1938.gada vēstures zinātņu doktors.
1945.-1955.gados PSRS ZA Reliģijas un ateisma vēstures muzeja direktors.
Miris 1955.gada 14.jūlijā.
Darbi. Sarakstījis darbus par revolucionāro kustību Krievijā, reliģijas un ateisma vēsturi, etnogrāfiju, literatūru.
Ļeņina dzīves apraksta autors. Padonju propagandas nolūkos tās izdeva bērnu grāmatu sērijā "Manas pirmās grāmatiņas" ("Мои первые книжки").
Saites.
Lielinieki.
