Bonapartisms, bonapartisti
Bonapartisms ir lielburžuāzijas kontrrevolucionāra diktatūra, kas balstās uz militārismu, izmanto naidīgo šķiru pretrunas.
Nodibināja Napoleons I 1799.gadā Francijā. Napoleons III atjaunoja bonapartismu pēc 1848.gada revolūcijas sakāves Francijā. Vēlāk ar terminu "bonapartisms" apzīmēja jebkuru lielburžuāzisku kontrrevolucionāru diktatūru. Bonapartisms ir buržuazijas reakcija uz progresīviem pārkārtojumiem demokrātisku revolūciju laikā. Tas savieno sociālo demagoģiju un šovinistisku propagandu ar demokrātiskas un revolucionāras kustības apspiešanu un agrsīvi avantūristisku ārpolitiku. Bonapartiskas valdīšanas metodes bija raksturīgas O.Bismarka, A.Stolipina, V.Putina u.c. valsts darbinieku politikai.
Bonapartisti ir Bonapartu dinastijas atjaunošanas piekritēji Francijā pēc Pirmās (1804.-1814.g.) un Otrās impērijas (1852.-1870.g.) krišanas. Trešās republikas laikā (1870.-1940.g.) bonapartisti bija viena no reakcionārās monarhijas partijām Francijā.
Saites.
Francija.
