Budisma mitoloģija
Budisma dogmātika. Budisms stāv mazliet savrup citu reliģisko mācību virknē. Tā pasaules uzskats ir ievērojami komplicētāks nekā, piemēram, kristietībai, ciktāl budisms mēģina dot filozofisko pamatojumu savai koncepcijai par pasaules izcelšanos un likumsakarībām. Budisms neiztēlo Dieva esamību konkrētas, personificētas visvarenas būtnes veidā un apgalvo, ka viss pasaulē atrodas pastāvīgā kustībā, pārmaiņā, ka lietas un parādības saistītas savā starpā un ka visu regulē cēloņa un seku likums. Šāda rakstura idejas liecina par ievērojamu filozofiskās domas attīstību Indijā jau senos laikos.
Tomēr tas, ka budismā ir stihiskās dialektikas elementi, nedod pamatu domāt, ka budisms nav reliģija, bet filozofiskais pasaules uzskats, kā to tiecas darīt daži reliģiju pētnieki. Kaut arī budisms neiztēlo Dievu kā konkrētu būtni, kas radījusi pasauli, tomēr tas atzīst bezveida garīgu pirmsākumu, ko nosauc par budu sevī, par budu nirvānā. Bez tam budismam, tāpat kā citām reliģijām, ir savs kults, rituāls un kulta kalpi.
Budisma dogmātiskā grāmata ir Pāli kanons, kas sastāv no 29 sējumiem, kopapjomā vairāk par 10 000 lappaspusēm.
Budistu kosmoloģiskie priekšstati. Budisma kosmoloģijai, kas izklāstīta budistu svētajās grāmatās, ir visai fantastisks raksturs.
Budisti uzskata, ka Zeme ir plakana. Pasaules centrā ir svētais Meru kalns. Ap šo kalnu griežas saule, mēness un zvaigznes. Uz dažādām pusēm no kalna atrodas 4 lieli un 8 mazi kontinenti un 7 jūras starp tiem. Uz zemes dzīvo cilvēki un dzīvnieki, uz saules, mēness un zvaigznēm - dievi un gari. Septiņās Meru kalnam apkārt esošajās jūrās izvietojas dažādi apziņas līmeņi. To pavisam ir 31 un tie aiziet tālu Visumā. Piemēram, tur ir jēgas ķēniņvalsts, smalkās matērijas ķēniņvalsts un amorfisma ķēniņvalsts.
Visumā eksistē bezgalīgs pasauļu un debesu skaits, kas atrodas milzīgos attālumos viena no otras. Parādās un izzūd veselas galaktikas. Mūsu laikā eksistē 10 100 000 Visumu, kas līdzīgi mūsējam un ir dažādu dzīvu būtņu apdzīvoti.
Visa šī pasaule un būtnes, kas to apdzīvo, cēlušās no tukšuma, no kāda neizdibināma garīga pirmsākuma, kas pastāv mūžīgi. Izceļoties kustībai šajā tukšumā, parādījušās gaisa un ūdens stihijas, no kurām pēc tam radusies zeme un visa daudzveidīgā dzīvnieku un augu pasaule. Materiālo pasauli budisti sauc par sansāru, tā pēc zināma laika sabrūk un no jauna iestājas sākotnējais tukšums. Tādējādi budisms māca, ka gars ir mūžīgs, bet matērija pārejoša: tai ir sākums un gals.
Budiskās trīsvienības iemiesojums ir stūpa. Tā tiek uzskatīta arī par līdzekli nokļūšanai Dievu valstībā un par Meru kalna simbolu. Tādēļ visai bieži tās iekšienē ir Budas statuja. Primāri stūpai esot bijusi pārgrieztas olas forma ar tajā iespraustu mastu.
Bez redzamās pasaules sansāras, kā māca budisms, pastāv divas neredzamas pasaules: no tām pirmā - augstākā pasaule ir nirvāna - garīgā pirmsākuma miteklis, pilnīga tukšuma un absolūta miera valstība; otrā - vidējā pasaule ir svētlaimes valstība, ko apdzīvo garīgas būtnes, kas sasniegušas bodisatvu stāvokli, bet vēl nav ienirušas nirvānā, t.i. nav pārgājušas augstākajā pasaulē. Budisms māca, ka šajā vidējā svētlaimes pasaulē pastāv paradīzes valsts, tā sauktā "gaišā zeme," kuras ķēniņš ir buda Amitaba. Pateicoties tam ticīgie guvuši iespēju pārdzimt Amitabas "gaišajā zemē," ko sauc par paradīzi Sukavatu, lai pēc tam pārietu nirvānā.
Kopējs visām trim pasaulēm ir noslēpumainais, neizdibināmais garīgais pirmsākums. Šis visur esošais gars izpaužas dažādās pasaulēs dažādi. Pirmajā - augstākajā pasaulē tas ir pilnīgi brīvs no matērijas važām un atrodas pilnīgā bezdarbībā un mierā, t.i. nirvānas stāvoklī. Otrajā - vidējā pasaulē gars, kaut arī nav saistīts materiālām važām, tomēr atrodas darbībā, būdams sakaros ar zemāko sansāras pasauli ar to budu un bodisatvu starpniecību, kuri, lai palīdzētu cilvēkiem, nolaižas zemes virsū un iemiesojas cilvēkos, tā kļūstot par hubilganiem ("iemiesotajiem").
Trešajā - zemākajā pasaulē, ko apdzīvo cilvēki, dzīvnieki un tengriji (neredzamas būtnes), gars saistīts matērijas važām un nemitīgi cīnās par savu "atbrīvošanos," par izeju no dzīves riņķojuma, no "pārdzimšanu" ķēdes. Materiālo važu pārvarēšanas gadījumā cilvēks pēc daudzām "pārdzimšanām" kļūst par budu vai bodisatvu un pāriet vidējā pasaulē, bet gadījumā, ja viņš piedzīvo neveiksmi cīņā ar jutekliskās pasaules kārdinājumiem un kaislībām, viņš tiek nogāzts pazemes valstībā, kur to sagaida elles mocības.
Lai panāktu labu pārdzimšanu un pēc tam arī nirvānu, cilvēkam jābūt budistam, jāatsakās no visiem dzīves priekiem un kaislībām, jānogrimst pašapcerē, jāpilda visas budisma ceremonijas, cītīgi jāskaita lūgšanas un visās lietās jāklausa lamu norādījumiem un padomiem.
Budisma panteons. Budistu panteonā ir vairāk par tūkstoti dažādu burhanu, kas personificē vispirms Šakjamuni, citus budas un daudzos bodisatvas. Budisma universālisms un pielāgošanās spēja radīja priekšnoteikumus tam, ka panteonā uzņēma lielu daudzumu vietējo, veco reliģiju dievības - pat ne tikai tos, bet arī dažus budismu pieņēmušo zemju un reģionu vadoņus un ķēniņus. Šī budisma metode ievērojami atviegloja budisma izplatīšanos un tā spējas uzsūkt iezemiešu reliģijas ar visu viņu pašmāju panteonu un rituālu. Piemēram, Tumetas Altanhanu, pirmo mongoļu feodāli, kas sāka plaši ieviest budismu Mongolijā, budistu autoritātes jau viņa dzīves laikā pasludināja par hubilganu, t.i. pieskaitīja viņu svēto pulkam.
Budistu panteonā uzņemts arī Čingizhans, kam par godu uzceltas pat svētnīcas. Politisku apsvērumu dēļ budistu dievību kārtā uzņemti dažkārt arī ķecerīgu (kristīgo) zemju valdnieki. Tā, piemēram, lamaistu budisti pasludinājuši Krievijas ķeizarieni Katrīnu II par bodisatvas-sievietes Daraehes hubilganu.
Budistu burhanu attēli mēdz būt ļoti dažādi: lielas statujas un mazas statuetes no dažādiem metāliem, galvenokārt no vara, koka figūriņas, reliģisku tematu zīmējumi un gleznas.
Budistu dievības iedala divās lielās grupās: tā sauktajos amurlingajos ("mierīgajos") un dokšitos ("negantajos"). Amurlingujus savukārt iedala divos veidos. Pie pirmā veida pieder, pirmkārt, pats Šakjamuni, otrkārt, budas, par kuriem viņš sprediķoja, t.i. dievības, kas veido budistu panteona pamatu. Pie otrās grupas amurligujiem pieder tie budas, kas nav figurējuši viņa sprediķos un ir sasnieguši augstākā svētuma stāvokli, t.i., nirvānas stāvokli, jau pēc Šakjamuni.
Budisma panteonā budu ir ārkārtīgi daudz, Šakjamuni sprediķos vien ir mācība par tūkstoš budām. Vēl vairāk ir bodisatvu, t.i. dievību, kas gan sasniegušas augstu svētuma pilnību, bet nav vēl ienirušas svētlaimīgajā nirvānā, kurā uzturās budas. Aiz bodisatvām nāk ļoti daudz hubilganu (budu un bodisatvu laicīgo iemiesojumu).
Negantās dievības - dokšitus tāpat iedala divās grupās: pie pirmās grupas pieder daļa budu, piemēram, Mahakala, Jamandaga u.c., pie otrās grupas - daļa bodisatvu, piemēram, tā sauktie čo-čžini. Dokšitus attēlo riebīgu briesmoņu veidā ar cilvēku sejām. Šo briesmoņu parastā poza - dejas poza ar plaši izplestām kājām, izstieptām rokām un noliektu galvu.
Bez burhanu attēlojumiem svētnīcās izkar arī reliģiski tikumiska satura gleznas un gleznas, kurās attēlotas dažādas budistu svētvietas (Utaišaņas kalns, Lasa u.c.). No reliģiski tikumiskajām gleznām sevišķi izplatīta tā sauktā "Pasaules rats" (Sansarijn hurde). Šī glezna tēlaini izteic budisma ētisko mācību, mācību par atmaksu. Tajā attēloti 3 apļi, kas ietverti viens otrā. Centrālajā aplī attēlota cūka (tumsonība), čūska (dusmas) un vista (saldkaisle), kas simbolizē 3 galvenos netikumu cēloņus. Otrajā aplī ir materiālās pasaules 6 valstību attēli: cilvēku (tie attēloti lamu izskatā), dzīvnieku, biritu (cilvēkveidīgas būtnes, kas cieš Tantala mokas), tengriju ar viņu ķēniņu Hormustu priekšgalā, asūru (abas šīs būtņu kategorijas ir debesu iemītnieki, kas savā starpā nepārtraukti karo) valstības un, visbeidzot, elles valstības attēls. Elle sadalās 20 nodaļās: no tām viena ir elles ķēniņa Erlikhana mājoklis, 9 ir elles karstās nodaļas, 10 aukstās nodaļas. Zīmējumos attēlotas grēcinieku mocības dažādos veidos un pakāpēs. Trešajā gleznas aplī simboliskos zīmējumos attēloti 12 nidani, t.i., tie galvenie cēloņi, kas pēc budisma mācības ir poriekšnoteikumi dažādām materiālās un garīgās pasaules parādībām.
Sancze. Triloka - "Trīs pasaules." Trīs pasaules senajā budistu mitoloģijā, kas atrodas secīgi slāņos viena virs otras, un kuras kopīgi veido Visumu. Sancze sastāv no "Vēlmju pasaules" (zemākā Jui-cze pasaule no 2 Zemes stāviem un 8 debesu stāviem), "Formas pasaules" (Se-dze) un "pasaules bez jebkādas formas" (U-se-dze). Saskaņā ar šiem priekšstatiem visu San-cze 28 debesu centrs ir Sumeru kalns.
Rupadhata. "Mainīgo formu pasaule." Senajos budistu mītos tā ir viena no trim augstākajām pasaulēm, kas novietojas zem Arupadhatas ("Pasaule bez formām") un virs Kamadhatas ("Vēlmju psaule"). Saskaņā ar jogu meditatīvajiem novērojumiem Rupadhatā iztrūkst garšas un smaržas, turpretī redze un dzirde saasinās neparasti stipri. Prasmes apgūšanas procesā un 4.pakāpes dhajānas (jogas transs) cauriešanā cilvēks var, ar ķermeni paliekot uz Zemes, apmeklēt un pārdzīvot visus 4 Rupadhatas līmeņus (arī pēc nāves). Pats augstākais 4.līmenis vienlaicīgi ir arī pats zemākais no līmeņiem, kas nevar tikt sagrauts kalpas (pasaules gals) rezultātā.
Abhirati. "Svētlaime." Budistu mītos tas ir austreņu pardīzes nosaukums Akšobhas budas laukā. Tā ir vieta bez akmeņiem, kalnu ielejām, cilvēkiem un slimībām. Saskaņā ar seniem nostāstiem, visiem kokiem šeit ir vienāds garums.
Saites.
Budisms un budisti.
