Belgorodas-Dņestras cietoksnis
Krieviski - крепость Белгород-Днестровская.
Saukts arī par Akermana cietoksni.
Aizsardzības būve ar pazemes komunikāciju tīklu Odesas apgabalā, kuras iekšienē un apkaimē ne reizes vien novērotas dažādas AP.
Apraksts. Gados pēc II Pasaules kara Tīras (bijušais sengrieķu cietoksnis) naktīs vietējie iedzīvotāji sastapušies ar "ragainām un stipri dvakojošām tumšām personām," kas uzbruka cilvēkiem, taču atņēma tikai ēdienu un dzeramo. "Pazemes smirdekļu" uzbrukumi beidzās tikai 1960.gadu beigās pēc tam, kad Belgorodas-Dņestras iedzīvotāji naktī tika pamodināti ar zemestrīci un pazemes sprādzienu virkni, kas turpinājās aptuveni stundu.
Pazemes eju izpēte nav līdzējusi atminēt šo noslēpumu, jo daudzas ejas aizgruvušas sprādzienu rezultātā vai arī no iekšpuses (no pazemes?) aizveltas akmeņiem.
Hipotēzes. Pēc tam, kad 1944.gadā Odesa atkal nonāca krievpadomju varā, zem zemes ceturtdaļgadsmitu, iespējams, slēpās rumāņu karavīri, kas nevēlējās nonākt gūstā vai bija dezertējuši no kara daļām. "Ragus" uz galvas var skaidrot ar rumāņu armijas "laiviņām." Sprādzieni alās varēja celties no tā, ka detonēja pazemes munīcijas noliktavas, kas arī iznīcināja šo rumāņu populāciju. Tomēr šaubas izraisa ilgais pazemē dzīvošanas laiks - veseli 25 gadi, kuru laikā tomēr rumāņi būtu spējuši padoties un atgriezties dzimtenē.
No nepieskaitāmām hipotēzēm jāmin krievu vietējo novadpētnieku "ufologu" V.Čelpanova (Владислав Чeлпaнoв) un S.Skļara (Сарвар Скляр) domas par to, ka pazemē dzīvojusi degradētu australopiteku atzars vai arī bērni, kas Zemes sievietēm dzimuši no sakariem ar citplanētiešiem - tie nepanesot saules gaismu. Tie visi gājuši bojā metāna sprādzienu rezultātā.
Saites.
Odesas apgabals.
