Bitīnijas valsts (297.-74.g.pmē.)
Mazāzijas helēņu valsts, kas pastāvēja no 297. līdz 74.g.pmē. mūsdienu Turcijas teritorijā ap Izmiru.
Diadohu karu laikā Bitīnijas pārvaldnieks Ziponts sakāva Lisimahu un 297.g.pmē. pasludināja Bitīniju par neatkarīgu valsti. No šī gada sākas tā saucamā "Bitīnijas ēra," ko pieņēma viņa znots Pontas Mitridāts VI un viņa pēcteči Bospora valstī.
Ziponta dēls Nikomēds I paplašināja Bitīnijas teritoriju un 264 g.pmē. uzcēla galvaspilsētu Nikomēdiju (taggadējā Izmira Turcijā).
III-I gs.pmē. Bitīnija bija tipiska helēņu vergturu valsts, kas karoja ar kaimiņiem - Pontu, Pergāmu u.c.
Pēc 184.g.pmē. nonāca romiešu ietekmes sfērā un Bitīnija sāka spēlēt īpašu lomu vergu piegādē Romas impērijai.
74.g.pmē. pēc Bitīnijas pēdējā ķēniņa Nikomēda IV nāves, saskaņā ar viņa novēlējumu, Bitīnija tika pievienota Romas impērijai kā atsevišķa province.
