Aliens

Zvaigznāji

Zvaigžņu sakopojumi, kurus pārskatāmībai izdalījis un sakārtojis cilvēks.

Vēsture.  Iespējams, jau neandertāliešiem bijis astronomisks kults, kas saistīts ar Vērša zvaigznāju.
Pirmais zvaigznāju attēlojums konstatēts Laskas alas griestos Francijā. Tas ir Vērša zvaigznājs un ir 17 000 gadu vecs.
Zvaigznāji Divupes astronomijā. 1925.gadā pētnieki bija identificējuši visus šumeriem zināmos zvaigznājus. Tad arī atklājās, ka šumeri uzskaitīja pavisam 28 konstelācijas, kamēr eiropiešiem pirms teleskopa izgudrošanas bija zināmas tikai 19. Joprojām nav skaidrs kā šumeru priesteri pirms 6000 gadiem spēja pazīt, sagrupēt, nosaukt un kataloģizēt visus ziemeļu puslodes zvaigznājus. Taču viņu atstātie astronomijas pieraksti rāda, ka tā tomēr ir bijis.
Šumeru zinību pārmantotāji babilonieši pirmo zvaigznāju katalogu sastādīja ap 1200.g.pmē.
Zvaigznāji senēģiptiešu astronomijā. Senākā zināmā ēģiptiešu zvaigžņu karte uzieta Senenmuta kapenē Tēbās.
Zvaigznāji sengrieķu astronomijā. Viens no vecākajiem grieķu zvaigznāju attēlojumiem atrasts uz keramikas lauskas, kas datējama ar grieķu mākslas ģeometriskā perioda vēlo posmu (760.-700.g.pmē.) un uzieta šodien Itālijai piederošajā Iskijas salā Tirēnu jūrā. Tas, iespējams, attēlo Vēršu dzinēja jeb Gana zvaigznāju.
Lamijas Arheoloģijas muzejā Grieķijā izstādīts apmēram 2625 gadus sens skifa tipa vīna kauss, kas attēlo medību ainas ar nejauši izvēlētiem dzīvniekiem - tagad tie atzīti par zvaigznāju simboliem, tuvāk lasīt - šeit. Ja tā, tad arī šis ir viens no senākajiem mums zināmajiem sengrieķu artefaktiem, kas saistīts ar astronomiju.
Jau senāko, arhaiskajā periodā dzīvojošo grieķu autoru Homēra (VIII gs.pmē.) un Hēsioda (VII gs.pmē.) darbos pieminētas noteiktas zvaigznes un zvaigznāji, kuru lēkti un rieti ir saistīti ar sezonālām norisēm, kā, piemēram, lauksaimniecības darbu cikliem un navigāciju jūrā.
Ap 276.g.pmē. Arata no Solojas uzrakstītajā poēmā "Parādības" (Phaenomena) aprakstīti grieķiem pazīstamie zvaigznāji. Otrajā gadsimtā pirms mūsu ēras dzīvojošais astronoms Hiparhs savā komentārā par Arata „Parādībām” informē mūs, ka poēmas pamatā ir tāda paša nosaukuma IV gs.pmē. Knidas Eidoksa uzrakstītais, astronomijai veltītais traktāts, kas līdz mūsdienām nav saglabājies.
Klaudija Ptolemeja zvaigžņu katalogs II gs.

1. Altāris - Altaīra zvaigznājs. Senajā Divupē šo zvaigznāju uzlūkoja kā vienu no putniem, kas debesīs pavada Marduku. Spožākā zvaigzne – Altaīrs.

2. Andromeda (R) - Andromēdas miglājs. Galaktika, kuras svars varētu būt apmēram 300 miljardi reižu lielāks par mūsu Saules svaru. 1612.gadā Simons Marius, kurš deva vārdus Jupitera 4 iekšējiem pavadoņiem, kļuva par pirmo cilvēku, kas teleskopā novēroja Andromēdas galaktiku.

      3. Auns. (R)
      4. Balodis.
      5. Berenikes Mati (P)
      6. Bultas zvaigznājs. (V)
      7. Buras. 
      8. Cefejs.
      9. Centaurs. 
    10. Cirkulis.
    11. Čūskas zvaigznājs (V). Šo zvaigznāju divās daļās sadala Čūskneša zvaigznājs. Tajā atrodas Hoaga objekts.

12. Čūsknesis (V). Šajā zvaigznājā atrodas Bārnarda zvaigzne - otra tuvākā zvaigzne Saules sistēmai pēc Centaura Alfas sistēmas.
Senie grieķi to dēvēja par Ofiuhos, bet tā latīniskais nosaukums ir Serpentariuss. Senie grieķi Čūskneša zvaigznāju, kas sadala Čūskas zvaigznāju divās daļās - galvā un astē, saista ar ārstniecības dievu Asklēpiju. 
Šo zvaigznāju mēdz dēvēt arī par 13.zodiaka zvaigznāju. Ja būtu nevis 12, bet 13 zodiaka zvaigznāju, tad šajā zīmē dzimušie būtu no 30.novembra līdz 18.decembrim.

      13. Delfīna zvaigznājs (V).
      14. Dienvidu Hidra
      15. Dienvidu Trijstūris
      16. Dienvidu Vainags
      17. Dienvidu Zivs (R)
      18. Dvīņi (Z)
      19. Dzērve
      20. Eridāna. (Z)
      21. Ērgļa zvaigznājs.
      22. Fēniksa zvaigznājs. (D)
      23. Galds
      24. Gleznotājs.
      25. Greblis
      26. Gulbis (V) - Gulbja jeb Ziemeļu Krusta zvaigznājs.
      27. Hameleons
      28. Herkuless (V)
      29. Hidra (P)
      30. Indiānis

31. Jaunava (P) - Jaunavas zvaigznājs. Jaunava A jeb M87 – formē relatīviskos izmešus. Te ir galaktiskais blazārs – 3C279.

32. Kasiopeja (G)
33. Kauss (P)

34. Kompass. Dienvidu puslodes zvaigznāju Argonautu Kuģis XVIII gs. vidū franču astronoms Lakaijs sadalīja 4 atsevišķos zvaigznājos - Kuģa Ķīlī, Kuģa Galā, Burās un Kompasā.

35. Krāsns
36. Krauklis (P)

37. Krusts, Dienvidu krusts.
Vēsture. Havajieši to sauca par Humu.
Dienvidu krusts debesīs veido grieķu tau, kas, pēc Lemūrijas pētnieka Džeimsa Čerčvarda domām, ir Mu zemes simbols.

38. Kuģa Ķīlis. Dienvidu puslodes zvaigznāju Argonautu Kuģis XVIII gs. vidū franču astronoms Lakaijs sadalīja 4 atsevišķos zvaigznājos - Kuģa Ķīlī, Kuģa Galā, Burās un kompasā.

      39. Ķirzaka (R)
      40. Lapsiņa (V)
      41. Lauvas zvaigznājs.
      42. Leņķmērs
      43. Lidojošā Zivs.
      44. Lielā Suņa zvaigznājs (Z). Tajā ietilpst arī Sīrusa zvaigžņu sistēma, un Sīriuss ir zvaigznāja spožākā zvaigzne.
      45. Lielais Lācis, Lielie Greizie Rati (G) - Lielā Lācene. 
      46. Liras zvaigznājs. 
      47. Lūsis (G)
      48. Mazais Lauva (P)
      49. Mazais Suns (Z). Canis Minor.
      50. Mazais Zirgs (V)

51. Mazais Lācis, Mazie Greizie Rati (G) - Mazā Lācene. Šis zvaigznājs griežas ap Polārzvaigzni un pēc būtības ir debesu „pulksteņa rādītājs.” Tas gan kustas divas reizes lēnāk kās parastais pulkstenis – pilnu apgriezienu veic 24 stundās. Mazā Lāča zvaigznājs attēlots Šagānas klinšu zīmējumos Azerbaidžānā.
Kohaba.

52. Medību Suņi (P)
53. Mežāzis (V)
54. Mikroskops
55. Muša
56. Oktants

57. Orions (Z) - Orions.
Vēsture. Šis zvaigznājs pie debesīm parādās 1 stundu pirms Sīriusa. Tādēļ tam bija liela nozīme seno ēģiptiešu mitoloģijā. Ēģiptieši to sauca par Seh vai Sah. Oriona zvaigznāju senie ēģiptieši uzskatīja par svētu, jo tā bija dieva Ozirisa mājvieta; viņi pat domāja, ka Oriona zvaigznāja smilšu pulkstenim līdzīgā forma atgādina pašu dievu.
Bez tam Orions cenšas pazust rieteņos, kad austreņos parādās Skrpions.
Uzbūve. Alnitaka, Alnilama, Mintaki.
Hipotēzes. R.Bjūvels un A.Džilberts savā grāmatā „Oriona mistērija” izsaka domu, ka šīs trīs zvaigznes labi atbilst triju lielo piramīdu novietojumam Gīzas plato. Taisnību sakot, ja saliek Alnitaka-Lielā piramīda un Alnilama-Hafres piramīda, tad trešā Oriona zvaigzne Minteki tomēr precīzi neatbilst viss. Tikmēr pētnieks Rodnijs Heils parāda, ka precīzāk piramīdām atbilst 3 zvaigznes no Gulbja zvaigznāja.
Kad Robērs Bovāls ievēroja, ka Gīzas triju piramīdu savādais izkārtojums līdzinās Oriona triju zvaigžņu izvietojumam, viņš izvirzīja teoriju, ka Gīza tikusi iecerēta kā Ozīrisa mājvieta zemes virsū, bet Nīla "atspoguļo" Piena Ceļu.

58. Pāvs
59. Pegazs (R)
60. Persejs (R)

      61. Pūķis (G) - Pūķa zvaigznājs.

62. Pulkstenis.

63. Pūpe, Kuģa Gals. Dienvidu puslodes zvaigznāju Argonautu Kuģis XVIII gs. vidū franču astronoms Lakaijs sadalīja 4 atsevišķos zvaigznājos - Kuģa Ķīlī, Kuģa Galā, Burās un kompasā.

      64. Sekstants (P) 
      65. Skorpions (V) - Skorpiona zvaigznājs.
      66. Strēlnieks (V) - Strēlnieks. 
      67. Sūknis.
      68. Svaru zvaigznājs. Svari (P).
      69. Teleskops.
      70. Tēlnieks.
      71. Tīkliņš.
      72. Trijstūris (R).
      73. Tukāns.
      74. Ūdensvīra zvaigznājs. Ūdensvīrs (R).
      75. Vairogs (V).
      76. Valis, Valzivs (R).
      77. Vedējs (Z).
      78. Vērsis. (Z).
      79. Vēršu Dzinēja zvaigznājs. (P).
      80. Vēzis. (Z).

      81. Vienradzis (Z). Zvaigzne V838 Mon, saukta arī par "pašu nolēpumaināko zvaigzni Galaktikā."2002.gadā tā bija mūsu Galaktikas pats spožākais objekts. Atrodas ap 20 000 gg attālumā no Zemes. Novērojumi parādīja, ka pretēji mūsu uzskatiem par zvaigžņu uzvedību un evolūciju zvaigzne V838 Mon ir mazliet karstāka par Sauli, bet pēc fiksēta uzliesmojuma vien dažu mēnešu laikā pārvērtās no vāji spīdošas zvaigznes par aukstu supergigantu ar ar augstu spīdamību. Ar Habla teleskopu iegūtās fotogrāfijās izbālējusī zvaigzne redzama itkā "paplašinoša miglāja" ietvērumā. Izrādījās, ka "miglājs" ir tikai gaisma, kas atstarojas no iepriekš nemanītajiem putekļu apvalkiem. Šie apvalki bija emitēti daudz ātrāk, un tagad tie tikaiatstaro līdz tiem nonākušo gaismas vilni no mātes zvaigznes uzliesmojuma. T.i. uzliesmojums beidzās, bet tā atbalss vēl atspoguļojas putekļos, kas atrodas vairāku gg attālumā no V383 Mon. Domājams, ka šī "gaismas atbalss" turpināsies līdz 2010.gadam (kātad bija?).

      82. Vilks. Vilka zvaigznājā atrodas neparastā "Zelta zvaigzne," kurā ir anomāli liels zelta, platīna un dzīvsudraba sastāvs. Zvaigzne atklāta ar Habla teleskopu. Pēc uzņemtās spektra bildes analīzes kļuva skaidrs, ka tajā ir 10 reizes vairāk zelta, nekā parastā spīdeklī. 

      83. Zaķa zvaigznājs. (Z)
      84. Zelta Zivs.
      85. Ziemeļu vainags (P).
      86. Zivs zvaigznājs (R).
      87. Žirafe (G).

Saites.
Visums.
Galaktikas.