Liras zvaigznājs
- Detaļas
- Publicēts 18 Februāris 2021
- Autors Redaktors
46. Lira (V) - Liras zvaigznājs.
Spožākā zvaigzne tajā ir Vega, kas atradusies Ziemeļpolā apmēram 2000 gadu, no 13 000.-11 000.g.pmē.
Mitoloģija. Grieķi to iztēlojās kā liru, ko dievs Hermejs pagatavoja no gliemežnīcas savam brālim Apolonam. Apolons nodeva šo liru savam dēlam Orfejam – argonautu muzikantam. Šī instrumenta burvju skaņas spēja atsvabināt no mirušo valstības Orfeja sievu Eiridiku. Pēc Orfeja nāves no menādu (fanātiskas dieva Dionīsa pielūdzējas) rokām, lira tika pārvērsta par tāda pat nosaukuma zvaigznāju.
Divupieši šo zvaigznāju saukuši par Raditartaku (šumeri un akādieši) un Karib-Barhati (babiloņi un asīrieši).
Tas, ka senajiem cilvēkiem šis zvaigznājs asociējas ar putnu, ir skaidrs arī no zvaigznāja latīņu nosaukuma – Aquilaris. Tas attēlots tika kā ērglis, kas tur nagos slaveno liru.
Vēl zvaigznājs asociējas ar „arābu ērgli.”
Kādreiz zvaigznājs esot ticis saukts par Vultur cadens – „krītošais grifs.”
Saites.
Zvaigznāji.
