Džozefsona efekts
- Detaļas
- Publicēts 14 Septembris 2021
- Autors Redaktors
Elektriskās strāvas plūšana caur t.s. Džozefsona kontaktu - plānu dielektriķa slāni starp diviem supravadītājiem.
Parasti šo kontaktu veido metāla oksīda slānis, kura biezums ~10-9 m. elektrisko strāvu šajā gadījumā nosaka elektronu pāru orientēta kustība, turklāt vadītspējas elektronu izplūšana caur kontaktu saistīta ar tuneļefektu. Ja caur Džozefsona kontaktu plūstoša strāva I nepārsniedz tam raksturīgo kritisko strāvu Ih, spriegums uz kontakta ir nulle (t.s. stacionārais Džozefsona efekts). Ja I>Ih, strāva rada spriegumu uz šā kontakta un kontakts izstaro elektromagnētisko starojumu (nestacionārais Džozefsona efekts). Līdzīgs efekts novērojams arī tad, ja divus supravadītājus savieno plāns metāla slānis parastā stāvoklī.
Džozefsona efektu teorētiski paredzēja angļu fiziķis B.D.Džozefsons 1962.gadā, bet eksperimentāli novēroja amerikāņu fiziķi F.Andersons un Dž.Rouels 1963.gadā. Izmantojot šo efektu, izveidoti supravadītspējas interferometri, ar kuriem iespējams precīzi izmērīt magnētiskā lauka indukciju (līdz 1x10-13 T); Džozefsona efektu izmanto arī, veidojot mazjaudas ģeneratorus, jutīgus detektorus un pastiprinātājus superaugstu frekvenču diapazonā.
Par šī efekta atklāšanu B.D.Džozefsons saņēma Nobeļa prēmiju fizikā 1973.gadā.
Saites.
Braians Deivids Džozefsons (dz.1940.g.).
Nobeļa prēmija.
