Aliens

Bors, Nilss (1885.-1962.g.)

Niels Bohr.
Dāņu fiziķis, viens no mūsdienu fizikas pamatlicējiem.

Radniecība. Brālis - Hārals Bors, matemāiķis.
Dēls - Oge Bors, fiziķis.

Dzīvesgājums. Dzimis 1885.gada 7.oktobrī.
1908.gadā beidzis Kopenhāgenas universitāti.
1911.-1912.gados strādājis Kembridžā pie Dž.Dž.Tomsona.
1912.-1913.gados strādājis Mančesterā pie E.Rezerforda.
1913.gadā radījis pirmo ūdeņraža un tam līdzīgu atomu kvantu teoriju - Bora atomu teoriju. 
1916.-1920.gados bijis Kopenhāgenas universitātes profesors.
1917.gadā kļuva par Dānijas Karaliskās zinātņu un literatūras akadēmijas locekli.
No 1920.gada bijis paša izveidotā Teorētiskās fizikas institūta direktors.
1922.gadā saņema Nobeļa prēmiju par radīto Bora atomu teoriju.
Izmantojot savu Bora atomu teoriju, 1923.gadā izskaidrojis atomu spektru un atoma elektronu čaulu uzbūvi, Mendeļejeva elementu periodisko sistēmu.
1923.gadā arī formulējis atbilstības principu un 1927.gadā - papildināmības principu.
1929.gadā kļuva par PSRS ZA locekli.
1936.gadā izveidojis starpkodola modeli. Tai pat gadā bija arī viens no kodola pilienmodeļa teorijas autoriem.
1939.gadā bija viens no kodolu dalīšanš teorijas autoriem.
1943.-1945.gados atradies ASV, kur piedalījies atombumbas radīšanā.
1954.gadā piedalījies Eiropas Kodolpētījumu centra izveidošanā.
1957.gadā noorganizējis Ziemeļu teorētiskās atomfizikas institūtu.
Miris 1962.gada 18.novembrī.

Zinātniskie darbi atomfizikā, kodolfizikā un fizikas filozofijas jautājumos. N.Bora darbība deva iespēju radīt pilnīgu, vispārīgu teoriju, kas izskaidro visus zināmos mikropasaules nerelatīvistiskos procesus. Viņš izveidojis plašu fiziķu skolu un daudz darījis fiziķu starptautiskās sadarbības attīstīšanā.

N.Bors vienmēr bijis hipnozē tad, kad radīja savus izgudrojumus. Viņu nerēja pamodināt, iekāms viņš nebija pabeidzis savu darbu - varēja pat durt ar adatu.

Saites.
Fizika un fiziķi.
Dānija.