Trīsdesmitgadu karš (1618.-1648.g.)
- Detaļas
- Publicēts 19 Jūlijs 2018
- Autors Redaktors
Karš Eiropā no 1618. līdz 1648.gadam starp katoļiem un protestantiem, kurā savstarpēji apvienojās lielvalstis, kas pieturējās vienai vai otrai konfesijai: Hābsburgu dinastija kopā ar vācu un Rečpospoļitas karaļiem karoja par varu Eiropā ar vācu un franču protestantiem, Skandināvijas valstīm un Krieviju. Trīsdesmitgadu karam vēsturnieki izdala četrus posmus. Karš starp vācu protestantu aristokrātiju no vienas puses un vācu katoļu aristokrātiju ar imperatoru no otras puses, kas risinājās Eiropas teritorijā no 1618. līdz 1648.gadam un pārvērtās no Vācijas iekšējā kara par visas Eiropas karu.
Kara nobriešana. Imperators uzstajās ar karojošā katolicisma karogu, kamēr vācu aristokrāti (neatkarīgi no reliģiskās orientācijas) mēģināja nostiprināt savu stāvokli sadrumstalotajā Vācijā. Izveidojās divas nometnes:
- Hābsburgu bloks - Spānijas un Austrijas hābsburgi, Vācijas katoļu aristokrātija, ko atbalstīja pāvests un Polija;
- antihābsburgu koalīcija - Vācijas protestantu aristokrātija, Francija, Zviedrija, Dānija, kuras atbalstīja Holande, Anglija un arī Krievija).
Kara gaita. Trīsdesmitgadu kara norisi iedala 4 posmos:
- Čehu posms (1618.-1624.g.). Sākās ar sacelšanos pret Hābsburgu varu Čehijā. Čehu karaspēka sakāve pie Baltā kalna 1620.gada 8.novembrī;
- Dāņu posms (1625.-1629.g.). Imperatora karaspēkam A.Valenšteina vadībā un katoļu līgas karaspēkam I.Tilla vadībā izdevās izdzīt dāņu karaspēku no Vācijas;
- Zviedru posms (1630.-1635.g.). Kaujās rūdītā zviedru armija Gustava II Ādolfa vadībā no Livonijas devās tālāk karot Eiropā. Tā iebruka Vācijā un Hābsburgus uzvarēja kaujā pie Breitenfeldas (1631.gada 17.sept.), pie Leksas upes (1932.g.) un Licenes (1632.gada 16.nov.), taču tika sakauta kaujā pie Nordlingenes (1634.gada 6.sept.). Pats Gustavs II Ādolfs krita kaujā pie Licenes;
- Franču-zviedru posms (1635.-1648.g.). Šai periodā parādījās neapstrīdams franču-zviedru koalīcijas pārsvars. Kara noslēguma kauja bija Prāgas aplenkums.
Trīsdesmitgadu karš Latvijā. Poļu-zviedru karš no 1600.-1629.gada hronoloģiski pārklājas ar Trīsdesmitgadu karu un tiek pat uzskatīts par šī kara daļu. Gustavs II Ādolfs karoja Livonijā, jo 1621.gadā viņa karaspēks ieņēma Rīgu. Rīgas naudas kaltuve ražoja zviedru karalim naudu. 1629.gadā ar poļiem noslēdza Altmarkas miera līgumu. 1930.gadā zviedru karalis ar kaujās rūdītu karaspēku devās karot tālāk Eiropā.
Kara rezultāti. Beidzās ar Vestfāles mieru 1648.gadā. Saskaņā ar to Zviedrija saņēma virkni teritoriju Vācijā, tai skaitā gandrīz visas Ziemeļvācijas kuģojamo upju grīvas; Francija - zemes Elzasā, tāpat tika apstiprinātas Francijas tiesības arī uz Mecu, Tūli un Verdenu. Holande un Zviedrija kā suverēnas valstis saņēma starptautisku atzīšanu.
Faktiski beidzas viduslaiki - viduslaiku attiecības un struktūra Eiropā. Valdošie slāņi kļuva racionālāki.
Kara nozīme. Sekas Vācijā bija tālāka ekonomiskā un politiskā lejupslīde, kara novājinātās zemniecības feodālās ekspluatācijas pastiprināšanās, pilsētu saimnieciskais regress, vietējo feodāļu varas palielināšanās un Vācijas politiskās sadrumstalotības nostiprināšanās.
Nospiedums civilizācijā.
Vestfāles miera balva. 2018.gadā saņēma 3 Baltijas valstis.
"Kurāžas māte un viņa bērni." Bertolds Brehts to sarakstījis 1939.gadā, darbība no tiem Trīsdesmitgadu kara laikā. Eksistē XX gs. 60.gadu Latvijas Radio radiouzvedums.
Saites.
Eiropa.
