Aliens

Breitelfeldas kauja (1631.g.)

Kauja Trīsdesmitgadu kara otrā Zviedru-krievu posma laikā 1631.gada 17.septembrī pie Breitelfeldas ciema Saksijā, kurā apvienotā zviedru-sakšu armija sakāva Hābsburgu karaspēku.

Politiskā un militārā situācija pirms kaujas. XVII gs. Eiropā risinājās lielais Trīsdesmitgadu karš starp katoļiem un protestantiem. Savstarpēji apvienojās lielvalstis, kas pieturējās vienai vai otrai konfesijai. Hābsburgu dinastija kopā ar vācu un Rečpospoļitas karaļiem karoja par varu Eiropā ar vācu un franču protestantiem, Skandināvijas valstīm un Krieviju. Trīsdesmitgadu karam vēsturnieki izdala trīs posmus, no kuriem otrajā - "zviedru-krievu posmā" arī notika aplūkojamā Breitenfeldas kauja. 
XVII gs. 20.gados Hābsburgu karaspēks karoja ar Francijas armiju Ziemeļitālijā. Francijas sabiedrotie rēķinājās ar to, ka paligos nāks stiprā zviedru armija un uzbruks Hābsburgiem no ziemeļiem. Kā nekā Francija maksāja Zviedrijai par militāro iejaukšanos miljonu liru gadā. Krievija zviedriem piegādāja labību par īpašām cenām.
Patiesi, izpildot savu pienākumu sabiedroto priekšā, armijas pavēlnieks un karalis Gustavs II Ādolfs izsēdās Vācijas piekrastē un veica reidu pa tās pilsētām. Pietuvojoties Breitelfeldas ciemam viņa armija ierīkoja nometni, pirms dot ģenerālkauju Hābsburgu armijai. Zviedriem pievienojās Saksijas kūrfirsts, kas bija palicis neitrāls līdz pat brīdim, kamēr Hābsburgu armijas vienība nesagrāba Saksijas galvaspilsētu un nenogalināja lērumu ļaužu.

Spēki pirms kaujas. Gustava II Ādolfa armijā bija kājnieki, kavalērija un artilērija - kopskaitā 19 000 zviedru kareivju un 15 000 sakšu kareivju. Kopumā sabiedrotajiem bija 117 dižgabalu.
Hābsburgu spēkos bija 32 000 kareivju un 28 dižgabali.

Kaujas gaita. Pieredzējušie zviedru pīķneši un musketieri izkārtojās 6 līnijās. Zviedru dižgabali, kas bija jau daudz kompaktāki par agrākajiem, varēja tikt pielādēti gan ar lodēm, gan ar karteču. Sakšu kareivji tikai nesen bija uzvilkuši mundierus un tiem nebija kaujas pieredzes, taču tie alka atriebties austriešiem par savas galvaspilsētas izlaupīšanu.
Karaspēki satikās apmēram 3 X 3 km lielajā ielejā pie Breitelfeldas, to ierobežoja mežs un Lūberbahas avots. Hābsburgu karaspēks atradās augstienē Laipcigas pusē - tā centrā izvietojās kājnieki, flangos kavalērija. Smagā artilērija apšaudīja visu ieleju. Austriešu karaspēku komandēja grāfs Tilli.
Tad zviedri izkārtojās divās līnijās, karalis Gustavs pirmo centrā izvietoja artilēriju. Nelielās kājnieku vienības tika apvienotas brigādēs, bija ļoti mobilas un bija cieši savstarpēji saistītas. Bez tam zviedriem rezervē bija kājnieki un kavalērija.
Kauju 1631.gada 17.septembrī atklāja 2 stundas ilga artilērijas kanonāde.
Gustava II Ādolfa plānos bija uzbrukt ar labo flangu, bet kreisajam bija jāspēj kontrolēt situācija kaujas laukā un būt sakaros ar sakšu vienību, kas jau iepriekš būtu izvirzīts uz priekšu. Taču Saksijas kūrfirsts, ieraudzījis kā labā flanga kājnieki dodas pāri strautam, pavēlēja doties uz priekšu. Sakši centās uzbrukt austriešiem, bet darīja to nemākulīgi un daudzi gāja bojā no Hābsburgu artilērijas. Austriešu kājnieku un kavalērijas uzbrukums piespieda tos pamest dižgabalus un bēgt no kaujas lauka. Hābsburgu karaspēks devās uzbrukumā, taču zviedri atsita visus 7 uzbrukumus. Pēc tam, tā kā dižgabali no briesmīgas šaušanas bija pārkarsuši, iesaistīja rezerves artilēriju un kavalēriju. Karalis Gustavs II Ādolfs kavalērijas vienības priekšgalā veica triecienu pret Hābsburgu aizmuguri, bet musketieri un artilērija tiešā tēmējumā apšāva austriešu uzbrūkošos kājniekus un kavalēriju.
Tā Hābsburgu armija tika sakauta.

Kaujas rezultāti. Hābsburgu karaspēks šai kaujā zaudēja 8000 nogalēto, 5000 nonāca gūstā un pārgāja Gustava II Ādolfa dienastā.
Zviedru-sakšu karaspēkā gāja bojā 5000 sakšu un tikai 700 zviedru.

Kaujas nozīme. Kaujā zviedri izmantoja artilēriju un musketes visefektīvākajā veidā pateicoties tam, ka viņi pirmie karamākslas vēsturē izmantoja līnijtaktikas sākumelementus.

Saites.
Trīsdesmitgadu karš (1618.-1648.g.).
Kauju saraksts.