Aliens

Seleiks I Nikators (312.-280.g.pmē.)

Grieķiski - Σέλευκος Νικάτωρ.
Seleikīdu valsts dibinātājs un tās pirmais ķēniņš no 312. līdz 280.g.pmē.

Radniecība. Tēvs – Antiohs, dižciltīgs maķedonietis.
Dēls – Antiohs I Soters (nākamais ķēniņš).

Dzīvesgājums. Seleikīdu dinastijas un Seleikīdu valsts dibinātājs.
Dzimis 358.vai 354.g.pmē.
Guva ievērību 326.g.pmē. kā karavadonis Maķedonijas Aleksandra karagājiena laikā uz Indiju.
Pēc Aleksandra nāves veda niknas cīņas par varu ar citiem diadohiem.
321.g.pmē. saņēma satrapijā Babiloniju., kur nostiprinājās 312.g.pmē. un šo gadu vēsturnieki uzskata par tā saucamās „seleikīdu ēras” sākumu. Šai pašā laikā pievienojis Mīdiju, Sūzianu un Persidu, bet pēc tam arī Baktriju.
305.g.pmē. pasludināja sevi par ķēniņu.

Karagājiens uz Indiju (306./305.g.pmē.). Ap 305.g.pmē. veicis sekmīgu karagājienu uz Indiju, 306.gadā sakāva Maurju ķēniņu Čandraguptu. Taču saņēma satraucošas ziņas no rietumiem un bijis spiests slēgt mieru ar indiešu ķēniņu Čandraguptu, piekāpjoties tam teritorijā uz rieteņiem no Indas - atteicās no Beludžistānas un austreņu Afganistānas. Saskaņā ar miera līgumu Seleiks I NIkators saņēma 500 kaujas ziloņu,apmaiņā pret 500 ziloņiem.

301.g.pmē. pēc kaujas pie Ipsas, sadalot zemes starp diadohiem, saņēma Divupi un Sīriju.
281.g.pmē. sakāva Lisimahu kaujā pie Kurupedijas un sagrāba gandrīz visu Mazāziju.
Viņš centās kļūt par Maķedonijas ķēniņu un pārcēlās pāri Hēlespontam (Dardaneļiem), lai iekarotu Trāķiju un Maķedoniju. Tomēr viņu nogalināja Ptolemaja Laga dēls Lisimahijs Ptolemajs Keraunoms 280.g.pmē.
Seleiks I nodibināja apmēram 70 pilsētas, galvenokārt maķedoniešu grieķu, kas kļuva par Seleikīdu valsts balstu.

Saites.
Seleikīdu dinastija (312.-64.g.pmē.).