Aliens

Maiju matemātika

Maijiem bija izcili sasniegumi matemātikā, īpaši to vēstures klasiskajā periodā.

Maiju skaitīšanas izcelsme. Patlaban pētnieki nākuši pie secinājuma, ka maiji savu skaitīšanas sistēmu pārņēmuši no olmekiem - senākās Centrālamerikas kultūras.

Maiju skaitīšanas sistēmas apraksts. Senie maiji lietoja vigesimālo – uz skaitļa 20 balstīto, skaitīšanas sistēmu. Viņi jau 1000 gadu pirms Eiropas pazina nulli. Iespējams, ka tam par pamatu kalpojis pats cilvēks ar saviem 20 pirkstiem. Vienu atzīmēja ar punktu, bet piecinieku – ar svītru.
Senie maiji tāpat izjuta vajadzību pēc šķiru apzīmešanu ar cipariem, taču viņi,atšķirībā no arābu (indiešu!) skaitļiem, tos izkārtoja vertikāli nevis horizontāli. Ciparus, kas veidoja skaitli, viņi sāka rakstīt no apakšas uz augšu, it kā plauktiņos. Tā kā skaitīšana ir visegimāla, tad katra augstākā plauktiņa cipars ir lielāks par zemāko 20 reižu. Tātad: pirmajā plauktiņā atrodas vieni, otrajā divdesmiti utt. Tādējādi skaitli 20 jau attēlo ar punktu virs nulles gliemežnīcas. Ja gliemežnīca kādā plauktā novietojas bez papildu zīmēm – punktiem, tad tas nozīmē, ka šajā plauktā vienību nav un tās skaitļa veidošanā nepiedalās. Tiklīdz skaitlī parādās kaut viena vienīga vienība, nulles zīmējums uzreiz pazūd.

Izņēmums! Skaitlim 359 jāpieskaita tikai viena vienīga pirmās šķiras vienība, un šis skaitlis nekavējoši stājas spēkā. Tā būtība ir šāda: skaitlis 360 ir trešās šķiras sākuma skaitlis, un tā vieta ir nevis otrajā, bet trešajā plauktā. Taču tad iznāk, ka trešās šķiras sākuma skaitlis lielāks par otrās šķiras sākuma skaitli nevis divdesmit (20 X 20 = 400, bet ne 360), bet tikai astoņpadsmit reižu! Tātad visegimālais princips ir pārkāpts. Šis tad nu ir tas izņēmums.
Šis izņēmums pielāgots maiju astronomu ērtībai. Matemātiskās darbības ar vairākzīmju skaitļiem maiji lietoja galvenokārt savos astronomiskajos aprēķinos, kas ir viņu kalendāra pamatā. Lai aprēķinus vienkāršotu, viņi maksimāli tuvināja trešās šķiras sākuma skaitli sava gada dienu skaitam. Astoņpadsmit divdesmitdienu mēnešos, kuri sastādīja maiju Saules gadu, dienu kopskaits iznāk tieši 360.
Veidojot ceturtā un visu turpmāko plauktu skaitļus, visegimālais princips atkal atjaunojas: ceturtās kārtas sākuma skaitlis – 7200 (360 X 20), piektās – 144 000 (7200 X 20) un tā tālāk līdz bezgalīgam lielumam. Šādus skaitļus maiji pazina ne tikai teorētiski. Uz kādas Kopanas stēlas maiji uzrakstījuši maiju laika skaitīšanas sākumu – 5 041 738.g.pmē.  

Maiju matemātiķi jau pirms eiropiešiem pazina un izmantoja nulli.

Saites.
Matemātika.
Maiju civilizācija.