Aliens

Kristus Glābēja katedrāle, Maskava

Krieviski - kафедральный соборный храм Христа Спасителя.
Milzīgs dievnams Maskavas Sarkanajā laukumā, ko uzspridzināja lielinieki, bet tagad uzcelts par jaunu.

Atrašanas vieta. Krievija, Maskava, Sarkanais laukums.

Vēsture.
Celšanas iemesls. 1812.gadā krievu armija bija noturējusi uzvaru Napoleonu I Krievijas karagājienā. Notikumam par godu tā paša gada decembrī Krievijas patvaldnieks Aleksandrs I svinīgi apsolīja uzcelt Maskavā milzīgu dievnamu, kurā varētu godāt kara varoņus un pateikties Tam Kungam, kas nodrošināja krievu ieroču uzvaru.

Aleksandra I dalība celtniecībā. 1817.gada 13.septembrī imperartors Aleksandrs I personīgi piedalījās katedrāles pamatakmens ielikšanas ceremonijā. Tomēr tas notika nevis pie Kremļa, bet gan Zvirbuļu kalnos - te vēlāk tika uzbūvēta Maskavas Valsts universitātes ēka. Ķeizars uzticēja darbu vadīšanu Aleksandram Virbergam, kurš gan bija augsta līmeņa arhitekts, taču nepieredzējis būvdarbu vadītājs un turklāt vēl kautrīgs un nesabiedrisks cilvēks. Kā tāds viņš nespēja kontrolēt apakšniekus un darbi uz priekšu virzījās ļoti gausi. Daļa naudas, kā jau tas allažiņ bija pieņemts Krievijā, tika izzagta, turklāt izrādījās arī, ka tik masīvas ēkas celtniecībai nepiemērota ir grunts šai vietā.

Nikolaja I dalība celtniecībā. Pēc Aleksandra I nāves 1825.gadā tronī kāpa viņa brālis Nikolajs I, kuram nepatika nedz katedrāles projekts (neoklasicisms ar brīvmūrniecības elementiem), nedz atrašanās vieta, nedz zaglīgie būvnieki. Tādēļ viņš sāka visu no gala - nolīga jaunu arhitektu Konstantīnu Tonu, kam bija jāizstrādā projekts, bet pats meklēja labāku vietu katedrālei. Galu galā ķeizara izvēle krita uz ārpus Kremļa sienām esošo Alekseja sieviešu klosteri. Tas bija būvēts 1347.gadā, stipri nolaists un pat daļēji sabrucis. Klosterī vēl mitinājās kāds desmits mūķeņu, kas gan ne par ko nav vēlējušās pārcelties.
Mazliet no mistikas - klostera priekšniece nolādējusi Nikolaju I un šo vietu paziņojot - lai ko tur arī uzceltu, ilgs mūžs šai celtnei nav lemts. Tā tas dzīvē arī notika.
Jaunajā vietā katedrāles pamatakmeni iemūrēja 1839.gada 10.septembrī, bet pati celtniecība ilga vairāk nekā 40 gadus. Kā jau vienmēr, tās laikā tika zagta nauda un būvmateriāli.

Katedrāles pabeigšana. Aleksandra I iesākto, Nikolaja I celto katedrāli cēla arī ķeizars Aleksandrs II, bet 1883.gadā iesvētīja jau ķeizars Aleksandrs III.

Lielinieku attieksme pret katedrāli. 1917.gadā pie varas nākušie lielinieki uzskatīja reliģiju par "opiju tautai."
Vēršanās pret dievnamiem sākās jau 20.gados, tos izlaupīja un nereti pielāgoja citām vajadzībām - kolhoza noliktavām, skolām u.c. Nekā laba nevarēja gaidīt arī katedrāle Sarkanajā laukumā.

Katedrāli nojauc pēc Staļina rīkojuma. Kristus Glābēja baznīcas gals pienāca 1931.gada 13.jūlijā, kad PSKP CK pēc politbiroja un paša Staļina personīga ierosinājuma pieņēma lēmumu par katedrāles nojaukšanu. Bija plāns tās vietā uzbūvēt vairāk kā 400 m augstu Padomju namu ar milzīgu Ļeņina pieminekli augšā. Komunistus ļoti interesēja arī apmēram 20 t zelta ar ko bija noklāti katedrāles kupoli. Kā nekā PSRS bija uzsākta industrializācija un projektiem trūka naudas. Tomēr visa cita starpā tika nolemts saglabāt atsevišķus ēkas fragmentus ar augstu māksliniecisko vērtību.
Tomēr no šiem plāniem nekas prātīgs neiznāca, jo nebija rēķinājušies, ka katedrāle būvēta no milzīgiem smilšakmens blokiem, tos sastiprinot ar kausētu svinu. Sarkanarmieši pēc nedēļu ilgas rosīšanās bija spiesti atzīt, ka neko nespēj izdarīt. Nesekmējās pat krustu nogāšana no katedrāles kupoliem, lai gan šai darbībā tika iesaistītas vairākas ar akmeņiem piekrautas mašīnas. Lielākais krusts tā arī nenogāzās zemē, bet norauts iestrēga katedrāles kupola armatūrā.
Protams, ticīgie to iztulkoja kā Dieva zīmi, neraugoties uz lielinieku propagandu. Varas iestādēm neatlika nekas cits kā 1931.gada 5.decembrī baznīcu uzspridzināt. Baumas, ka tieši pusdienlaikā spridzināšot, izplatījās pa visu Maskavu. Tā arī notika, bet putekļiem izklīstot pēc pirmā milzīgā sprādziena, maskavieši brīnumā noelsās - katedrāle stāvēja neskarta. Tieši tāpat notika pēc 2. un 3.sprādziena. Patiesi dievišķa iejaukšanās!
Tomēr vēsturnieki uzskata, ka tāda sprādzienu sērija arī bijusi plānota, jo sapieri labi apzinājās, ka ar vienu sprādzienu tādas masīvas būves nojaukšanai nepietiks. To apstiprina arī arhīvi - nav ziņu, ka kāds būtu sodīts par 5.decembra sprādzienu, ja tas tiešām tiktu novērtēts kā neveiksmīgs. Notika tieši pretējais - partijas darboņi, ierindas karavīri un strādnieki saņēma goda rakstus par labi paveiktu darbu.

Gigantiskie plāni. Lielinieki vēl pirms katedrāles nojaukšanas jau bija paspējuši izbazūnēt savus gigantiskos plānus - šai vietā būvēšot  visu laiku iespaidīgāko ēku - Padomju namu, kas pēc nozīmības aizēnošot  pat Gīzas piramīdas un apliecināšot marksisma-ļeņinisma mācības nemaldīgumu.
Tomēr katedrāles gruvešu aizvākšana vien prasīja pusotra gada. Lielākie smilšakmens bloki vēlāk tika izmantoti Maskavas metro staciju apdarē.
Jau 1933.gadā sāka rakt iecerētā Padomju nama būvbedri, bet paralēli paša Staļina modrā uzraudzībā PSRS Arhitektu savienības biedri izstrādāja arvien grandiozākus ceļamās ēkas projektus.
1939.gadā ēkas plānošana bija pabeigta, un galīgais arhitekta Borisa Jofana projekts paredzēja 415 m augstu celtni ar milzīgu Ļeņina statuju augšā. Bija plānots, ka ēkas galvenajā zālē uz kongresiem vienlaikus varēs pulcēties līdz pat 23 000 cilvēku. Maskavas apkaimē tika uzbūvēja vairākas rūpnīcas, kurās izgatavoja ēkas pamatu konstrukcijas.

Karam sākoties. Līdz ar kara sākumu 1941.gada 22.jūnijā šos darbus nācās pārtraukt, bet pamatu konstrukcijas izjaukt un izmantot Maskavas nocietinājumu būvei.

Pēc II Pasaules kara. Staļins projektu ievērojami samazināja. Iespējams, ka Ļeņinu viņš vairs nav vēlējies tādejādi izcelt, jo par ievērojamāko krievpadomju valstsvīru nu uzskatījis pats sevi. Staļins koncentrējās uz tā saukto "Staļina augstceltņu" būvi Maskavā, bet lielā būvbedre blakus Kremlim palika bez turpinājuma.

Peldbaseins katderāles vietā. Pēc Staļina nāves pēc Ņ.Hruščova iniciatīvas 1960.gadā būvbedrē izbūvēja tolaik pasaulē lielākoatklāto peldbaseinu "Maskava" (Moskva).Dzestrā laikā virs apsildāmā baseina stāvēja migla, tas kļuva par populāru maskaviešu un pilsētas viesu atpūtas vietu.

Jaunās katedrāles uzcelšana. Pāris gadus pēc PSRS izjukšanas Krievijas varas iestādes akceptēja jaunas Kristus Glābēja katedrāles celtniecību vecajā vietā vēl prezidenta B.Jeļcina un Maskavas mēra J.Lužkova valdīšanas laikā. Tā tika uzcelta pēc Alekseja Deņisova, Zuraba Careteli un Mihaila Posohina projekta. Jauno katedrāli pabeidza un iesvētīja jau 2000.gadā - pirmajā V.Putina valdīšanas gadā.

Saites.
Maskava.