Aliens

Aleksandrs III (1881.-1894.g.), Krievijas ķeizars

Krieviski - Александр III Александрович Романов.
Romānovu dinastijas Krievijas ķeizars no 1881. līdz 1894.gadam.

Radniecība. Sieva – Dagmāra, Marija Fjodorovna, dāniete.

Dzīvesgājums. Dzimis 1845.gadā.

Iekšpolitika. Krievu valdībā arvien lielāku ietekmi ieguva slavofīliskas tendences.

Ārpolitika. Aleksandra III valdīsanas laikā Krievija neveda nevienu karu ar kaimiņiem. Bija tikai militāras sadursmes, piemēram 1885.gadā pie Kušas upes ar afgāņiem, kurus bija uzkūdījuši briti. Tomēr šīs sadursmes bija īsas un nepārauga iekš kaut kā nozīmīgāka. 
Tādejādi bez plašas militāras darbības tika okupēta Karakumu tuksneša teritorija līdz Amudarjas upei, Afganistānas ziemeļu provinces, pievienojot krievu impērijai un izveidojot robežu apsardzes cietokšņus (fortus).
Aleksandru III tādēļ esot iesaukuši par "Miernesi" un to pilnībā attaisno vina politika Eiropā. Pēc franču-prūšu kara (1870.-1871.g.), kad Francija cieta pilnīgu sakāvi, tieši Krievija vairākkārt atturēja vācu kancleru Oto fon Bismarku no jauna kara. Viena no šīm epizodēm norisa tieši ķeizara Aleksandra III valdīšanas laikā. 1887.gadā Krievija iejaucās kārtējā konfliktā starp Franciju un Vāciju. Aleksandrs III personīgi vērsās pie vācu ķeizara Vilhelma I un tādejādi karš tika novērsts.
Tomēr tas stipri saniknoja Bismarku, kura plāni bija cietuši. Kanclera atbildi ilgi gaidīt nenācās - Vācija atteica Krievijai piešķirt aizņēmumu un būtiski palielināja nodevas uz galveno krievu tā laika eksporta preci - maizi. Un vienlaicīgi samazināja nodevu amerikāņu maizei. Pēterpilī par atbildi divas reizes pacēla nodevas vācu precēm. Tad savukārt vācieši vēlreiz pacēla nodevu maizei - krievi to pašu izdarīja ar vācu precēm. Kā protestu Berlīnē izlēma pārtraukt sarunas par tirdzniecības vienošanos starp Krivijas un Vācijas impērijām.
Nākamais krievu valdības galva S.Vite (С.Ю.Витте) atzīmēja, ka Krievijas apņēmīgā rīcība "muitas karā" pret Vāciju lielā mērā bija Aleksandra III nopelns, kurš bez svārstīšanās parakstīja attiecīgos rīkojumus. Neskatoties uz to, ka Krievijas Ārlietu ministrija un daudzi ierēdņi uzstājās pret to. 
Tikmēr Berlīne pēc kāda laika piedāvāja atjaunot tirdzniecības sarunas un 1894.gadā tika parakstīts atbilstošs līgums.

1885.gadā pēc viņa pasūtījuma slavenais franču juvelieris Faberžē pagatavoja savu pirmo olu - "Vistiņu."

Aleksandrs III pēc kāpšanas tronī pieņēma lēmumu izsūtīt uz Taškentu bez tiesībām apmeklēt Krievijas Eiropas daļu, Nikolaju Romanovu, kas savulaik bija iekļuvis skandālā ar amerikāņu kurtizāni Faniju Līru. Tikai Taškentā lielkņazs beidzot "nāca pie prāta," apprecējās, uzsāka uzņēmējdarbību un paša spēkiem kļuva par miljonāru.

Aleksandrs III un Kristus Glābēja katedrāle. Aleksandra I iesākto, Nikolaja I celto katedrāli 1883.gadā iesvētīja Aleksandrs III.

Aleksandra III nāve. Viņš mira 1894.gadā Krimā. Ķermeni transportēja uz Maskavu, pēc tam uz Pēterpili, kur to balzamēja, kā tas bija pieņemts kopš Pētera I laikiem, un apbedīja Pētera un Pāvila katedrālē.
Vēlāk kapu atvēra lielinieki, kas secināja, ka "balzamētais ķeizara līķis ir saglabājies labi. Aleksandra III līķis guļ ģenerāļa mundierī, bagātīgi rotātā ar ordeņiem." Ordeņus jaunā vara konfiscēja.
Nākamo reizi kapu atvēra 2015.gada 27.novembrī. Tad tika uzietas atliekas bez jebkādām balzamēšanas pēdām. Speciālisti uzskata, ka atliekas pieder kādam no Romanoviem, kas apbedīts gluži parastā veidā un tās ir lielinieku ieliktas kapā. Nav arī, protams, sudraba zārka un sudraba šķirstiņi ar iekšējiem orgāniem.

Aleksandrs III un Latvija.
Manaseina komisija. Slavofīlais un pret baltvāciešiem aizdomīgais Aleksandrs III nolēma veikt revīziju Baltijas guberņās, ko parasti darīja tikai ļoti svarīgos gadījumos. Pašu vāciešu mēģinājumi veikt pārvaldes reformu netika apstiprināti landtāgā, jo nebija nekādas vienprātības no vācu muižnieku puses. Revīziju tika uzdots veikt ietekmīgam senatoram Nikolajam Manaseinam.
Senators Manaseins ar 17 vīru lielu komisiju ieradās Rīgā 1882.gada pavasarī, lai sīki iepazītos ar guberņu pārvaldes darbību. Viņš sadarbojās ar jaunlatviešiem un aicināja iedzīvotājus sūtīt sūdzības par iestāžu darbu. Šādu sūdzību bija ļoti daudz – ap 20 000.
Latvieši uz šīs komisijas dabu lika lielas cerības sakarā ar vāciešu varas salaušanu. Manaseina komisija darbojās līdz 1883.gada augustam. Baltvāciešu bailes no izmeklēšanas rezultātiem bija tik lielas, ka Manaseina ziņojums ceļā uz Pēterpili „pazuda,” vēlāk viena no kopijām pat tika izzagta no cara rakstāmgalda.
Karostas cietoksnis. Lai aizsargātu Krievijas impērijas rieteņu robežas, Aleksandrs III nolēma pie Liepājas (toreiz - Lībava) dibināt Baltijas Jūras kara flotes bāzi. Iemesls tāds, ka šeit ir izeja uz jūru, kas nekad neaizsalst. Pavisam netālu atradās toreiz Vācijai piederošā Klaipēdas osta, un Vācija bija pastāvīgs Krievijas impērijas konkurents un karadarbības izcelšanās bija iespējama. Bez tam Aleksandra III sieva Dagmāra bija dāniete, un no Liepājas ostas bija pavisam vienkārši ar jahtu “Polārzvaigzne” aizbraukt pie sievasmātes uz Dāniju.
1890.gadā sākās vērienīga celtniecība. 6-8 gadu laikā tagadējās Karostas teritorijā izauga militāra pilsēta, kas bija pilnīgi autonoma no Liepājas. Pilsētai, kuru nosauca par Aleksandra III ostu, bija sava pārvalde, sava infrastruktūra, sava ūdens un elektroapgāde. Pilsētas celtniecībai Krievijas impērijas valsts kase iztērēja 85 miljonus zelta rubļu (mūsdienu ekvivalentā tās ir apmēram 200 Latvijas Valsts bibliotēkas jeb 29 miljardi eiru). Jau sākumā, šeit tika izmitināti ap 10 000 cilvēku – militārpersonas un viņu ģimenes locekļi.

Aplūkojamie objekti.
Liepājas karosta. Nosaukta krievu ķeizara Aleksandra III vārdā.

Saites.
Krievijas ķeizari (?-1917.g.).