Aliens

Knuds Lielais (1018.-1035.g.)

Dānijas karalis no 1018.-1035.gadam, Norvēģijas karalis no 1030.-1035.gadam.
Zviedri godāja par „Lielo” (den store).
Norvēģi godāja par „Vareno” (den mektige) un „Bagāto” (den rike).

Radniecība. Tēvs – Svens I, Dānijas ķēniņš.
Dēls – Hardeknuds, Dānijas karalis.

Dzīvesgājums. Norvēģijas, Dānijas un Anglijas ķēniņš.
Precīzs dzimšanas laiks nav zināms, maz zināms arī par viņa bērnību.
Viņu audzināja un apmācīja Garais Torkels - slavens virsaitis.
Knuds pirmo reizi ņēmis dalību kaujās pret sirojumiem Anglijā XI gs. Par to stāstīts leģendās, lai gan tas nav drošs vēstures avots.
Tomēr droši zināms, ka viņš piedalījies sava tēva Svena organizētajā Anglijas iekarošanā XI gs. sākumā. Angļi un sakši tika uzvarēti, bet to valdnieks bēga uz Normandiju. Par karali pasludināja Svenu, taču bija tāds neilgi - mira 1014.gadā.
Pēc tēva nāves par ķēniņu kļuva Knuds, feodāļi par to bija apbēdināti, jo negribēja savā tronī redzēt dāni. Tāpēc tie sāka palīdzēt padzītajam Estelderam atgriezties valstī. Knuds bēga, iepriekš noslepkavojis visus ietekmīgos angļus.
Ar angļu-sakšu palīdzību pilnīgi pabeidza Dānijas kristianizācijas procesu, ko jau otro reizi bija uzsācis Haralds Zilzobis.
Atgriezies Dānijā, Knuds konstatēja, ka tēva troni aizņēmis jaunākais brālis Haralds, un par to sašuta. Knuds pieprasīja kopīgu valdīšanu, bet brālis negribēja piekāpties, ko tomēr izdarīja. Knuds paņēma no jaunākā brāļa lielu armiju un floti, kā arī naudu karagājienam uz Angliju un tad atstāja brāli mierā.
Savāktais internacionālais karaspēks Knuda vadībā nonāca līdz Londonai un to aplenca. Aplenkums turpinājās ilgi. Bija visai niknas kaujas, kurās abas puses cieta lielus zaudējumus, bet virsroku tā arī neviena neguva. Vēl pēc vairākām kaujām uzsāka sarunas,kuros Knudam tika teritorija uz ziemeļiem no Temzas. Dienvidu teritorija tika Edmundam. Zemes bija viņu uz mūžu, bet, ja kāds nomirs, tad otrs iegūs visu Angliju. Edmunds nomira pirmais visai dīvainos apstākļos un Knuds kļuva par Anglijas karali.
Nomira arī viņa jaunākais brālis Harolds un Knuds kļuva arī par Dānijas karali. Vairākus gadus Knuds dzīvoja Dānijā, apspiežot vietējos.
1028.gadā Knuts Lielais ieradās Norvēģijā ar 1400 laivām. Tauta to apsveica kā savu ķēniņu. Norvēģijas karalis Olavs ar savu 4 gadus veco dēlu Magnusu bēga no Norvēģijas uz Gardarīki (Novgoroda) pie lielkņaza Jaroslava un Ingejerdas. 1029.gadā Olavs atgriezās Norvēģijā, lai to atkarotu, taču 1030.gadā krita kaujā pie Stiklestādes, kur Knuds Lielais to sakāva.
Kad tika galā ar dāņiem, devās uz Romu ar pāvestu apspriest Eiropas sadalīšanu. Ceļojumā uzvedās kā īsts kristietis.
Drīzumā Knuds kļuva ne tikaiAnglijas un Dānijas karalis, bet arī Norvēģijas un Zviedrijas.

Knuds nomira 1035.gadā, bet pēc viņa nāves valsts ātri sabruka. No Norvēģijas padzītais karalis atgrieza sev troni un zemes. Kad nomira Knuda dēli, sākās nekārtības Anglijā.

Saites.
Dānijas karaļi (958.-patlaban).