Aliens

Efēsas koncils (449.g.)

Vispārēja baznīcas apspriede, ko 449.gadā Efēsā sasauca Austrumromas imperators Teodosijs II ar mērķi noteikt attieksmi pret monofizītu mācību.

Politiskā un reliģiskā situācija pirms koncila. Imperatora Teodosija II (iepriekš bija sasaucis III Vispasaules koncilu Konstantinopolē) valdīšanas beigās Konstantinopolē izcēlās jaunas reliģiskas nesaskaņas. Kāda Konstantinopoles klostera arhimandrīts Eitīhijs aktīvi iestājās pret Nestorija ķecerībām, uzstājās pret dogmu, ka Jēzus Kristus ir Dievcilvēks. Eitīhijs bija kritis otrā galējībā, jo apgalvoja, ka Jēzus Kristus ir pats Dievs cilvēcīgā veidolā. Pēc šīs garīgās Dieva un cilvēka savienošanās Jēzū palikušais ir pilnīgi dievišķs.
Šī mācība ieguva monofizītisma nosaukumu no savienotiem grieķu val. vārdiem monos - "viens" un phizic - "daba." termins gan parādījās tikai pēc Halkedonas koncila.
Lai norobežotu Baznīcu no šīs mācības, Konstantinopoles arhibīskaps Flaviāns 448.gadā sasauca koncilu, kurā vairums bīskapu šo mācību nosodīja. pats Eitīhijs koncilā uzvedās visai rāmi, tomēr izrādīja savus nepareizticīgos pasaules uzskatus. Saskaņā ar koncila lēmumiem Eitīhijam atņēma prezbitera pakāpi un arhimandrīta amatu.
Tas viss tomēr neapturēja Eitīhiju, viņu atbalstīja imperatora galmā un viņam bija cieši sakari ar ķeceri Dioskūru - Kirila pēcteci Aleksandrijas katedrā. Tāpēs Eitīhijs vērsās ar vēstuli pie imperatora Teodosija II, kurā sūdzējās par netaisnīgu notiesāšanu un prasīja tiesāt savus pāridarītājus, kurus turēja aizdomā par nestorismu.

Efēsas koncila gaita (449.g.). Vēlēdamies samierināt Baznīcu, Teodosijs II atļāva 449.gadā sasaukt Vispasaules koncilu Efēsā. Baznīcas hronikā tas nodēvēts par razbainiecisku.
Sanāksmei vajadzēja noteikt attieksmi pret monofizītu mācību, kuru bija radījis Konstantinopoles arhimandrīts Eitīhijs.
Koncilā izvērtās karsta cīņa starp Aleksandrijas un Konstantinopoles klīriķiem, kas savstarpēji apstrīdēja vadošo lomu austreņu kristietībā. Patriarhs Dioskors, kuru Teodosijs II bija nozīmējis par koncila vadītāju, vadīja Aleksandrijas klīriķus (atbalstīja monofizītismu) un koncilā uzvedās kā diktators - draudēja un uzspieda savu gribu dalībniekiem. Kā pretinieki uzstājās Konstantinopoles klīriķi ar patriarhu Flaviānu priekšgalā.
Pāvests Leons I, kas bija izbijies no Aleksandrijas nostiprināšanās, nostājās Konstantinopoles klīriķu pusē. Balstoties uz Teodosija II atbalstu, un izmantojot tiešu fizisku spēku - apspriedes zālē tika ievesti karavīri un daudzi pareizticīgie dabūja ciest, Dioskors un Eitīhijs koncilā ņēma pārsvaru.

Efēsas koncila rezultāti. Eitīhijs tika attaisnots, taču tas izsauca vētrainus protestus. Konstantinopoles arhibīskaps Flaviāns ar piekritējiem dievvāržiem Edesas Ivu un Kiras Teodorītu tika notiesāti - Flaviānam atņēma arhibīskapa nosaukumu un izsūtīja. Flaviāns nomira ceļā uz izsūtījuma vietu. Daži vēlāki avoti pauž, ka viņš pat ticis piekauts un visai drīz miris no traumām, iespējams, emocionālām.

Koncila statuss. Baznīca to neatzīst par īstu koncilu, jo bijis razbainiecisks.

Efēsas koncila nozīme. Šī koncila rezultātā Baznīcas stāvoklis kļuva kritisks, jo Rietumi nepieņēma šī koncila lēmumus, bet Austrumi nonāca zem Aleksandrijas Dioskūra diktāta, kurš tagad spēja nomainīt bīskapu katedras visos Austrumos, kamēr imperators Teodosijs II uz to tikai noskatītos.Tā lēmumus atcēla nākamajā Halkedonas koncilā 451.gadā.un monofizītisms tika nosodīts kā ķecerība. Tādejādi Konstantinopole pārmāca Aleksandriju. Efēsas koncils tika noteikts kā "bandītisks" un izslēgts no baznīcas koncilu listes.

Saites.
Kristīgās baznīcas koncili.
Efēsa.
Monofizītisms un monofizīti.