Aliens

Bosporas valsts (480.g.pmē.-IV gs.70.gadi)

Lielākā antīkā vergturu valsts Melnās jūras ziemeļu piekrastē ar galvaspilsētu Pantikapejā (mūsdienu Kerča Krievijā).

Vēsture. Izveidojās 480.g.pmē. apvienojoties Kerčas un Tamaņas pussalās esošajām grieķu kolonijām. Par galvaspilsētu kļuva Pantikapeja
No 480.-438.g.pmē. Bosporas valstī valdīja grieķu Arheanaktīdu dinastija. To nomainīja Spartokīdu dinastija, kas valdīja no 438.-109.g.mē., kopā tās novaldīja 300 gadu.
No V gs.pmē. beigām un IV gs. 1.puses Bospora valstī ietilpa arī skitu apdzīvotā austreņu Krima (Kerčas pussala) un arī meotu cilšu zemes Tamaņas pussalā, Lejaskubaņā un Austreņu Pieazovā.

Bosporas valsts ekono miskā darbība. IV un III gs. nostiprinājās tirdzniecības un kultūras sakari ar skitu un sarmatu ciltīm, Grieķijas un Mazāzijas pilsētām.
Tā kā Bosporas valsts rīcībā bija plašas un auglīgas zemes, bija labi attīstīta zemkopība, bosporieši eksportēja daudz maizes uz Mazāzijas un Grieķijas pilsētām. Vislielākie maizes tirgotāji bija Bosporas ķēniņi un ar tiem cieši saistītā grieķu/iezemiešu aristokrātija. Tikai uz Atēnām vien IV gs.pmē. bosporieši izveda ap 1 miljonu pudu maizes katru gadu - tā par to ziņojis Dēmosfēns savā runā pret Leptīnu.
Bosporā bija arī labi attīstīta lopkopība, zvejniecība, amatniecība un māksla, tādēļ svarīgi eksporta produkti bija arī zivis, ādas, daļēji arī vergi.
Bospora valsts importēja no Grieķijas, Mazāzijas, Egejas jūras salām vīnu, olīveļļu, keramiskos izstrādājumus (vāzes u.c.), audumus, ieročus, rotājumus, to skaitā arī juvelierizstrādājumus.

Lielākās pilsētas Bosporas valstī Kerčas pussalā - Pantikapeja, Mirmekija, Tiritaka, Nimfeja, Kiteja, Kimmerika, Feodosija un Tamaņas pussalā - Fanagōrija, Kepi, Hermonasa, Gorgipija, Tanaīda (vai tā pati Tanaīsa?). Donas deltā bosporiešiem bija tirdzniecības faktorijas. No III gs.pmē. tur eksistēja liels bosporiešu tirdzniecības centrs - Tanaīsas pilsēta.

Arheoloģiskie pētījumi parādīja, ka Bosporas pilsētās bija plaši attīstīta amatniecība (tai skaitā arī mākslinieciskā - toreitika, koroplastika u.c.), ražošanas nozares (zivju un vīna darīšana). Importētās un arī bosporiešu pašu preces tika izplatītas iekšējā tirgū skitiem, sarmatiem u.c. tautām apmaiņā pret lopkopības produktiem, maizi un vergiem. Bospora valsts ekonomika balstījās uz vergu un atkarīgo zemnieku (pelātu) ekspluatācijas, kas dzīvoja ciemos.

II gs.pmē. 2.pusē Bospora valsts pārdzīvoja asu sociāli ekonomisko krīzi, kas bija jo bīstamāka dēļ skitu iebrukuma draudiem, kas Krimā bija izveidojuši valsti ar ķēniņu Skilūru priekšgalā. Necerot uz saviem spēkiem, ķēniņš Perisads V nodeva varu Pontas ķēniņam Mitridātam VI Eipatoram. Varas nodošanas sarunu laikā 107.g.pmē. Bospora valstī uzliesmoja pelātu un vergu sacelšanās ar skitu Saumaku priekšgalā. Dumpinieki nogalināja Perisadu V, bet Saumaku pasludināja par Bosporas valsts valdnieku.

Mitridāta VI Eipatora karavadonis Diofants nežēlīgi apspieda sacelšanos, un Bospora valsts kļuva par daļu no Mitridāta VI pārvaldītās Pontas valsts. Cietis pilnīgu sakāvi Mazāzijā, Mitridāts VI mēģināja Bosporā radī jaunu armijas kodolu uzbrukumam Romai. Nodevu smagums, vergu iesaistīšana armijā, romiešu uzsāktā jūras blokāde - tas viss izsauca sacelšanos Bosporas pilsētās pret Mitridātu VI. Tā rezultātā 63.g.pmē. viņš Pantikapejā beidza dzīvi pašnāvībā.

Par Bosporas valsts ķēniņu romieši nozīmēja Mitridāta VI dēlu Farnaku. No šī brīža sākas Bospora valsts atkarības periods no Romas. Atjaunojās valstij labvēlīgi apstākļi ārējai un iekšējai tirdzniecībai, tas nodrošināja Bospora valsts atdzimšanu un ātru ekonomisko valsts pilsētu augšupeju. I un II mē. gadsimti bija Bosporas valsts otrais uzplaukuma laiks. Maize un zivju produkti atkal bija galvenais Bospora valsts eksports, kas tagad galvenokārt gāja uz Mazāzijas pilsētām.

63.gadā Bospora valsts nonāca nominālā Romas atkarībā.

Laikā no I-II gs. uzradās jaunas nocietinātas apmetnes (Ilurata u.c.), tika pārbūvētas un paplašinātas jau esošās pilsētas (Gorgipija u.c.). Sarmatu tautības iedzīvotāju ieplūšana pilsētās izraisīja arvien lielāku bosporiešu kultūras "sarmatizāciju."

Mūsu ēras pirmajos gadsimtos Bospora valsti pārvaldīja Tibēriju Jūliju ķēniņu dinastija, kas ģeneoloģiski bija saistīta ar Mitridātu VI Eipatoru. Bosporas valsts ķēniņus apstiprināja romieši, kas Bospora valsti uztvēra kā sabiedrotu valsti. Bosporiešu armijas (tā tika komplektēta no Bosporas pavalstniekiem) uzturēšanai Roma maksāja subsīdijas. Romiešu iejaukšanās Bosporas iekšējās lietās bija visai ierobežota.

I-II gs. Bosporas valsts vairākkārt karoja ar sarmatiem Pieazovā un ar skitiem Krimā.

II gs. beigās bosporiešu ķēniņš Sauromats II nopietni sakāva skitus, tos un taurus (no Krimas kalniem) iekļaudams Bosporas valstī. No tā laika Bosporas ķēniņi sevi sauca par "visas Bosporas un taoroskitu ķēniņiem."

III gs. vidū Bosporas valsts cieta no postošiem barbaru uzbrukumiem - tie galvenokārt bija goti un borani.

IV gs. 30.gados Bosporā pārtrauca monētu kalšanu.

IV gs. 70.gados Bosporas pilsētas un pašu valsti iznīcināja huņņi.

Gruzdošo iekšējo nemieru valsts neizturēja nākamo barbaru uzbrukumu un IV gs. 70.gados Bospora valsti pilnīgi sagrāva huņņi. 

Bosporiešu māksla. Arhitektūrā un mākslā apvienotas antīkās kultūras un vietējās mākslas tradīcijas. Pilsētas un celtnes būvēja pēc grieķu arhitektūras paraugiem. Veidoja zemkurgāna akmens kapenes: 1-2 apbedījumu kameras ar gaiteni, t.s. dromosu, un pakāpjveidīgi sašaurinātu velvējumu.
Tēlniecība un glezniecība kalpoja galvenokārt kapeņu iekštelpu rotāšanai: kapu stēlas, sienu gleznojumi - ainas no mirušo dzīves. Bospora valstī radīti savdabīgi antīkās keramikas paraugi, vāzes (t.s. akvareļpelikas) ar stilizētu augu dekoru, metāla izstrādājumi ar reljefu rotājumu.
Augsti attīstīta bija monētu māksla un kokapstrāde.

Bospora valsts vēstures izpēte. To pētījuši krievpadomju arheologi V.Blavatskis, V.Gaidukevičs, S.Žebeļovs u.c.

Saites.
Bospora valsts ķēniņi (480.g.pmē.-IV gs.70.gadi).