Aliens

Bosporas ķēniņi (480.g.pmē.-IV gs.70.gadi)

Arheanaktīdu dinastija (~480.-437.g.pmē.).

Spartokīdu dinastija (437.g.pmē.-335.g.). Bospora valsts ķēniņu dinastīja, kas valdīja no V-II gs.pmē. Visdrīzāk šī dinastija nākusi pie varas vardarbīgi padzenot iepriekšējo Arheanaktīdu dinastiju. Spartokīdu ķēniņu vārdi ir trāķiskas un grieķiskas cilmes. Šai dinastijai IV gs.pmē. raksturīga diarhija. Ķēniņi tika saukti par Bospora "arhontiem" - t.i. valdnieki pār visām grieķu pilsētām Tamaņas un Kerčas pussalās un Feodosiju, kā arī pār sindiem un citām meotu ciltīm.
      Spartoks I (438./437.-433./432.g.pmē.). 
      Seleiks un Satīrs I kopīgi (433./432.-393./392.g.pmē.).
      Satīrs I (393./392.-389./388.g.pmē.). 
      Leikons I un Horgips kopīgi (389./8.-349./8.g.pmē.). 
      Spartoks II un Perisads I kopīgi (349./348.-344./343.g.pmē.). Šie abi bija brāļi un no sākuma valdīja kopā.
      Perisads I (344./343.-311./310.g.pmē.).
      Satīrs II un Pritānijs kopīgi (311./310.-310./309.g.pmē.).
      Pritānijs (310./309.g.pmē.). Laikam viņa jaunākais dēls bija Eumels.
      Eimels (310./309.-304./303.g/pmē.). 
      Spartoks III (304./303.-284./283.g.pmē.). 
      Perisads II (284./283.-~245.g.pmē.). 
      Spartoks IV (~245.-240.g.pmē.). Brālis - Leikons II.
      Leikons II (240.-220.g.pmē.). 
      Higiēns (220.-200.g.pmē.). 
      Spartoks V (200.-180.g.pmē.). 
      Perisads III (180.-150.g.pmē.).
      Perisads IV (150.-125.g.pmē.).
      Perisads V (125.-109.g.pmē.). 

Pontas ķēniņu dinastija (107.-).
      Mitridāts VI Pontas (107.-63.g.pmē.). 
      Farnaks (63.-47.g.pmē.).

      Asandrs (~47.-17.g.pmē.). Uzurpators. Pēc sakāves kaujā pie Zelas 47.g.pmē. 2.augustā Farnaks kopā ar nelielu vienību tika romiešu atlaists uz Bosporu, kur tai laikā varu bija sagrābis viņa atstātais vietvaldis Asandrs. Farnaks gāja bojā ap 47.g.pmē. no kaujā pret Asandru gūta ievainojuma.

      Dinamijs (17.-16.g.pmē.).
      Skribonijs (15.(?)g.pmē.).
      Polemons I (14.-8.g.pmē.). Arī Pontas ķēniņš no 37.g.pmē. Ar Romas atbalstu sagrāba varu Bosporas valstī. Sveša ķēniņa varas sagrābšana valstī un Romai labvēlīgas politikas vešana izsauca bosporiešu sacelšanos. Pret viņu uzstājās arī tā pirmā sieva Dinamija (Mitridāta VI Eipatora mazmeita). Cīņās ar dumpiniekiem Polemons I izpostīja Tanaīsu. Ticis nogalināts 8.g.pmē. uzbrūkot sarmātu ciltij aspurgiāņiem.
      Dinamijs (8.g.pmē.-7./8.g.mē.). Otro reizi?
      Nezināms ķēniņš (8./9.-9./10.g.).
      Aspurgs (10./11.-37./38.g.).
      Hepepirija (37./38.-39.g.). Aspurga atraitne.
      Mitridāts VIII (39./40.-44./45.g.). 

Tibēriju-Jūliju dinastija. 63.gadā Bospora valsts nonāca nominālā Romas atkarībā. Mūsu ēras pirmajos gadsimtos Bospora valsti pārvaldīja Tibēriju Jūliju ķēniņu dinastija, kas ģeneoloģiski bija saistīta ar Mitridātu VI Eipatoru. Bosporas valsts ķēniņus apstiprināja romieši, kas Bospora valsti uztvēra kā sabiedrotu valsti. Bosporiešu armijas (tā tika komplektēta no Bosporas pavalstniekiem) uzturēšanai Roma maksāja subsīdijas. Romiešu iejaukšanās Bosporas iekšējās lietās bija visai ierobežota.

      Kotijs I (44./45.-67.g.). Romas imperators Klaudijs (41.-54.g.) bija spiests atzīt arī nākamā ķēniņa (pēc Mitridāta VIII) Kotija I varu Bosporā. Iespējams, tika gāzts 62.gadā.
      Reskuporijs (68./69.-90.g.).
      Sauromats I (93./94.-123./124.g.). Bospora valsts ķēniņš no 93.-123.g. Viņa valdīšanas laikā valsts piedzīvoja ekonomisko uzplaukumu. Karoja ar Skitu valsti un karš beidzās ar Bosporas valsts uzvaru. Sakarā ar to Sauromata I kaltās monētās attēlots triumfs.
      Kotijs II (123./124.-132./133.g.).
      Remetalks (131./132.-153./154.g.).
      T.Jūlijs Eipators (153./154.-173.(?)g.).
      Sauromats II (173./174.-210./211.g.). Bospora valsts ķēniņš, ap 193.gadu lielā kaujā uzvarējis Skitu valsti un pakļāvis Krimas pussalas skitus. Vienlaikus Sauromats II pievienojis Bospora valstij Kalnu Krimu - Tauriju, ko apdzīvoja tauri. Sauromata II laikā Bospora valsts sekmīgi cīnījās ar pirātiem Melnajā jūrā. Tas sekmēja Bospora valsts saimnieciskos sakarus ar Melnās jūras dienvidu piekrastes pilsētām.
      Reskuporijs (210./211.-226./227.g.). Cits?
      Kotijs III (227./228.-233./234.g.).
      Sauromats III (229./230.-231./232.g.).
      Reskuporijs II (233./234.g.).
      Farsans Intimejs (236.g.).
      Sauromats IV (?).
      T.Jūlijs Tirāns (275./276.-278./279.g.).
      Hedesbijs (~280.g.).
      Fofors (286./287.-308./309.g.).
      Radamseds (308./309.-318.(?)g.).
      Reskuporijs (318./319.-335.g.). Kāds? Valdīšanas laiks varbūt ir arī vēlāks.

Saites.
Bosporas valsts.