Birža
- Detaļas
- Publicēts 01 maijs 2022
- Autors Redaktors
Bursa ("maks" - latīņu val.) > bourse (franču val.).
Preču vairumtirdzniecības, vērtspapīru un valūtas tirgus, kopā ar darba biržu ir galvenais kapitālisma tirgus veids.
Biržu veidi:
- preču biržā notiek vairumtirdzniecība ar izejvielām, materiāliem pēc to standartiem vai paraugiem;
- fondu biržā pērk un pārdod vērtspapīrus - privāto uzņēmumu akcijas un valsts obligācijas. Fondu biržas operācijās īstenojas lielākā daļa kapitāla ilgtermiņa ieguldījumu;
- valūtas birža ir pirmsmonopolistiskā kapitālismā; imperiālismā to funkcijas pārsvarā pārņem banku monopoli.
Biržas ir privātas akciju sabiedrības (ASV, Lielbritānijā) un valsts institūcijas (Francijā, Austrijā). To struktūru, pārvaldi un funkcijas nosaka biržu statūti; biržas pārvalda biržu komitejas. Vērtspapīru apgrozību biržās veic ar kases operācijam, kad vērtspapīri tiek apmaksāti nekavējoties, un termiņdarījumos, kad vērtspapiri maina īpašniekus, bet samaksa notiek pec zināma laika. Šai laikā pieprasījuma un piedāvājuma ietekmē var mainīties vērtspapīru kursa cena, un viens no kontrahentiem maksā kursa starpību.
Biržas darījumus kārto starpnieki - biržas mākleri, broleri, dīleri.
Vēsture. Pirmie biržu darījumi saistās ar manufaktūras un ārējās tirdzniecības attīstību Itālijā XV-XIV gs. un intensīvu vekseļu apgrozību Nīderlandes Briges pilsetā. XV gs. tika nodibināta Antverpenes birža, pēc tās parauga - Lionas birža 1545.g., Londonas karaliska birža 1566.g. un citas.
1608.gadā tika nodibināta Amsterdamas birža - pirmā universālā birža, kas savu vispusīgo raksturu saglabājusi līdz mūsu dienām.
XVIII gs. biržas izveidojās Ņujorkā, Parīzē, Berlīnē, Vīnē.
1703.gadā pirmā oficiālā birža tika nodibināta Pēterpilī. Krievijai raksturīgas bija biržu komitejas. 1914.gadā Krievijā darbojās 115 biržas, kuras slēdza I Pasaules kara sākumā, palika tikai nelegālās biržas kā spekulācijas centri. PSRS vēl 1921.-1930.gados biržas pastāvēja un tajās valsts interesēs regulēja daudzsektoru ekonomikas tirgus attiecības.
Biržu uzplaukuma periods ir XIX gs. 2.puse - intensīvas tirdzniecības un akciju uzņēmumu laikmets. Imperiālismā pieauga biržas operāciju apjoms, bet mazinājās biržu patstāvība - tās nonāca monopolu pakļautībā vai arī monopoli patstāvīgi kārtoja savus tirdzniecības darījumus.
1816.gadā tika nodibināta Rīgas preču birža. 1937.gadā sāka darboties fondu nodaļa un kotācijas komiteja valūtas un vērtspapiru kursa noteikšanai. Līdz ar krievpadomju okupāciju 1940.gadā Rīgas Biržas darbība beidzās.
Pārsvarā darbojas universālās preču biržas, taču pastāv arī specializētās: Ņujorkā atrodas pasaulē vecākā kokvilnas birža (dibināta 1808.g.) kā arī cukura un kafijas birža (dibināta 1882.g.) u.c. Starptautiska nozīme ir Ņujorkas, Čikāgas, Londonas un Liverpūles preču biržām.
Saites.
Kapitālisms.
