Aliens

Ņujorka

ASV lielākā pilsēta, Atlantijas okeāna krastā, Ņujorkas pavalsts administratīvais centrs.

Tautas valodā Ņujorku mēdz dēvēt par "Lielo ābolu." Tāds nosaukums radies no XX gs. džezmeņu parunas: "Veiksmes kokā ir daudz ābolu, bet, ja tev izdevies iekarot Ņujorku, - esi ieguvis lielāko no tiem!"

Iedzīvotāji - 8,5 miljoni.

Vēsture. 1609.gadā Hudzonas upi, kuras krastos tagad slejas Ņujorkas pil­sēta, atklāja un izpētīja angļu jūrasbtaucējs H.Hudzons.
Ņujorkas pilsētu Hudzona upes krastos XVII gs. dibinājuši holandiešu ieceļotāji.
Sala, kur šodien atrodas Manhetena, tika nopirkta no indiāņiem par krellēm 24 ASV dolāru vērtībā.
1817.gadā Ņujorkas pavalsts uzsāka Ēri kanāla izbūvi labības transportam. Jau pirmajos gados pēc atklāšanas jaunā transporta artērija dubultoja Ņujorkas pavalsts budžetu. Tādejādi kanālu uzskata par vienu no galvenajiem iemesliem, kamdēļ Ņujorka izaugusi par pasaules mēroga metropoli.
1882.gadā amerikāņu izgudrotājs T.Edisons uzbūvēja pirmo elektrostaciju centralizētai elektriskās enerģijas ražošanai tieši Ņujorkā.  
1886.gada 28.oktobrī tika atklāta mokoši garā un grūtā prcesā franču darinātā Brīvības statuja. Ņujorkā tā bija svētku diena, bija sabraukuši ierēdņi un orķestri no visas ASV. No rīta notika parāde, kuras priekšgalā kā varonis soļoja pats ASV prezidents Grovers Klīvlends. Pēc parādes prezidents tūkstošiem ņujorkiešu acu priekšā kāpa uz jahtas Despatch, lai dotos uz atklāšnas ceremoniju Bedlo salā. Mazliet misējās ar atklāšanas scenārija iedzīvināšanu dabā - satrauktais Bartoldi, kurš bija atteicies uzstāties ar runu, par ātru nolaida Francijas karogu, ar ko bija aizklāta statujas galva. Sākās ovācijas un prezidents Klīvlends savu runu teica jau pie faktiski atklātas statujas. Arī solīto uguņošanu ņujorkieši nesagaidīja - slikto laika apstākļu dēļ to pārcēla uz 1.novembri. 
Kopš 1907.gada Ņujorkā ieviesusies tradīcija sagaidīt jauno gadu Taimskvērā ar uguns lodes ilumināciju.
1973.gada 4.aprīlī Ņujorkā atklāja Pasaules Tirdzniecības centru. Kompleksā ietilpa 7 celtnes, bet tās centrālās ēkas ir divi debesskrāpji, saukti par Dvīņu torņiem.
Ņujorkā atrodas pasaulē vecākā kokvilnas birža (dibināta 1808.g.) kā arī cukura un kafijas birža (dibināta 1882.g.).

Rajoni. Manhetena, Longailenda, Hārlema, Braitonbīča u.c.

Manhetena. Visdārgākā un, iespējams, pievilcīgākā Ņujorkas daļa. Tā ir sala, kas būtiski mainījusies pēc katra nākamā uzbūvētā tilta vai tuneļa, kas salu savieno ar cietzemi un pārējo pilsētu. Circle line kuģītis 3 stundas pretēji pulksteņrādītāja virzienam met loku ap rajonu. Labākais skats pie kreisā borta.
Empire State Building labi redzama kā augstākā – 301 m. 

Aplūkojamie objekti.
Dvīņu torņi. Atklāti Manhetenas kvartālā 1973.gada 4.aprīlī kā 2 no 7 Pasaules tirdzniecības centrā ietilpstošas celtnes. 2001.gada 11.septembrī sagrauti islāmistu rīkotā terora aktā.

World Trade Center One. Debesskrāpis, kas pašlaik ir augstākā ēka ASV, atklāts 2014.gada oktobrī, ar savu 1776 pēdu augstumu tas simbolizē gadu, kad tikusi pieņemta ASV Neatkarības deklarācija. Arhitekts - Deivids Čaildss (Skidmore, Owings & Merill). 104 stāvi, 124 m smaile, ap 280 000 m² izīrējamās platības.
2015.gada 29.maijā tieši blakus atklāta uzbūvēta skatu platforma Pasaules tirdzniecības centrā "Viens" (World Trade Center One). Tā izvietota 100., 101. un 102.stāvos. Vairāk kā 80 km tālu apkārtni var aplūkot no 500 m augstā skatu laukuma - Ņujorkas ostas, Manhetenas, Longailendas, Ņūdžeerssijas, Atlantijas piekrastes rajonus un arī Brīvības statuju. Līdz platformai 102.stāvā nonāk 47 sekundes ilgā braucienā ar liftu. Uz lifta sienām tiek rādītas trijdimensionālas projekcijas par to, kā mainījies Manhetenas ēku augstums un ainava tās 515 gadu ilgajā vēsturē. 
Šī skatu platforma atrodas par 5,5 m augstāk kā konkurējošā platforma no Empire State Building.

Empire State Building. 301 m augsts. Šis debesskrāpis US Open tenisa turnīra laikā tiek izgaismots dzeltens. Līdz 2014.gadam bija augstākā celtne Ņujorkā (arī ASV).

Brīvības statuja. Amerikāņu demokrātijas simbols.

ANO ēka Ņujorkā. Atrodas 46.ielas un 1.avēnijas krustojumā, tieši Īstriveras upes krastā. No tās paveraslabs skats uz Manhetenu. 
Ēka projektēta uzreiz pēc II Pasaules kara, brt tās 39 stāvu celtniecība tika pabeigta 1962.gadā. 
3.stāvā ašas konstrucijas sirdī atrodas Ģenerālās Asamblejas debašu palāta, kur darbojas pa vienam katras valsts pārstāvim. 
Kopumā 11 stāvi no dzelzs un betona atrodas zem zemes. 3 stāvus izņem automašīnu stāvvietas, 1stāvu aizņem milzīgas cauruļu un kondensēšanas sistēmas. Zem pirmajiem četriem stāviem iekārtotie stāvi paredzēti uzbrukuma situācijai, paredzot, piemēram, Kubas raķešu krīzi. Trīsstāvi ir atvēlēti birojiem, vienā stāvā ir dzīojamās telpas. Svarīgāais, ka pazemē -7.stāvā izvietota ĢA debašu palātas precīza kopija, k varētu izmatot gloālas katastrfas gadījumā. Sēdes tur nekad nav notikušas. Ģenerālsekretārs apsvēra iespēju turpu pārvākies pēc 2001.gada 11.septembra notikumiem, bet tomēr to neizlēma. Visi šie stāvi ir pilnīgi tukši un aizslēgti. 
Pēc 11.septembra pie ēkas izvietots pastiprinātas drošības kordons. 

Brodvejs. Tā ir viena no centrālajām ielām, kurā atrodas amerikāņu komercteātri (Broadway Theatres). Mūsdienu teātri izveidojušies XIX gs. beigās un XX gs. sākumā. Pamatrepertuāru veido "grāvēji" detektīvi, vieglas komēdijas, revijas, mūzikli. Iestudē arī J.O'Nīla, A.Millera, T.Viljamsa, E.Olbija lugas.
www.broadway.com
Taimskvērā ir kiosks, kur pārdod pārpalikušās biļetes par pēdējā brīža cenām. Drūzmēšanās.

Bruklinas tilts. To atklāja Ņujorkā pēc 13 gadu celtniecības 1883.gada 24.maijā. Tas vecākais iekārtais tilts ASV, šķērso Īstriveras līci un savieno Bruklinu ar Manhetenu.

Centrālparks. Centrālparks bija pirmais publiskais parks, kas iekārtots ASV. Tā teritorija ir lielāka nekā, piemēram, Monako karaļvalsts. Lai palīdzētu apmeklētājiem orientēties milzīgajā Ņujorkas parkā, pie katra laternas staba ir savs četrciparu numurs. Pirmie divi cipari apzīmē tuvāko ielu, savukārt otrie divi cipari norāda vai atrodaties austrumu vai rietumu pusē – pāra cipari apzīmē austrumus, nepāra – rietumus. Piemēram, numurs 7420 nozīmē, ka atrodieties netālu no 74.ielas parka austrumu pusē.
Centrālparka tā stūrī atrodas stikloti debesskrāpji, kurus tautā sauc par Jaunajiem Dvīņu Torņiem. 

Gajstrīta.
Rokfellera cents. Atrodas 5.avēnijā. 
Sv.Patrika katedrāle. Atrodas 5.avēnijas un 51.ielas stūrī. Arhitektūras pērle.
Taimskvērs. Laukums un iela vienlaikus.
Union skvērs. Gleznu un fotogrāfiju tirgotāji. 
Volstrīta. 
Ņujorkas ZOO. Šeit pašlaik (2014.g.) dzīvo lielākā zināmā anakonda - tā ir 9 m gara, sver 130 kg.

Muzeji.
      Amerikas Indiāņu muzejs. Vienkop savāktas abu Ameriku indiāņu kultūras vērtības.
      Dabas vēstures muzejs.
      Metropolitēna Mākslas muzejs.
      Modernās mākslas muzejs. (Museum of Modern Art jeb MoMA) Dibināts 1928.gada 7.novembrī Manhetenā. Mūsdienās šis mākslas muzejs tiek uzskatīts par ietekmīgāko modernās mākslas muzeju pasaulē.
      Ņujorkas Dabas vēstures muzejs.
      Hipiju muzejs. Atklāts 2008.gada 2.jūnijā Betelā atklāts Vudstokas festivāla muzejs. 
      Vitnija Amerikāņu mākslas muzejs (2007.-2015.g.). 1966.gadā projektējis arhitekts M.L.Breiers. 

Tradīcijas. 
Jaunā gada sagaidīšana Ņujorkā. Pamatus tradīcijai lika avīzes The New York Times īpašnieks Ādolfs Okss. 1904.gadā tika pabeigta 25 stāvus augstā redakcijas ēka un viņš vēlējās to iespaidīgi nosvinēt. Līdz tam ņujorkieši, kas vēlējās sagaidīt Jauno Gadu svaigā gaisā, devās uz laukumu pie Sv.Trīsvienības baznīcas Lejasmanhetenā, pēc tās zvani skaņām atkorķēja šampaniešus un sveica cits citu ar jauna gada iestāšanos. Nu laikraksts piedāvāja alternatīvu - sarīkot vēl nebijušu uguņošanu, kurai Okss bija nolūdzis tā laika labākos pirotehniķus.
1905.gada pirmajā numurā The New York Time rakstīja, ka tika "spridzināts viss, kas sprāgst," un tādu dārdoņu un salūtu Ņujorka vēl neesot pieredzējusi. Līdzīgā veidā Jauno gadu svinēja arī nākamos 2 gadus, taču pēc tam drošības apsvērumu dēļ Ņujorkas varas iestādes vairs tā darīt neļāva.
Lai piesaistītu publikas uzmanību, Oksam nācās izdomāt ko jaunu, kas patiesībā bija labi piemirsts vecais. Tā saucamās laika bumbas, pirmā no kurām bija ierīkota Anglijas pilsētā Portsmutā 1829.gadā. Lielās lodes, kas bija novietotas uz augstām celtnēm ostas pilsētās, signalizēja par pusdienlaiku, dodot iespēju ku;gu apkalpēm noregulēt savus pulksteņus.
Un tā 1907.gada 31.decembrī Ņujorkas Taimskvērā desmitiem tūkstošu pilsētnieku pirmo reizi varēja vērot, kā pa karoga mastu, kas atradās uz avīzes The New York Time redakcijas jumta, pamazām tiek nolaista izgaismota, prāva lode. Brīdī, kad tā skāra jumta konstrukciju, noslēdzās elektriskā ķēde un iluminācija apņēma visu ēkas fasādi, vēstot par 1908.gada iestāšanos.
Kopš tā laika amerikāņiem šāda Jaunā gada sagaidīšana kļuvusi par tradīciju. Pasākumu izlaida tikai 1942. un 1943.gadā, uzmanoties no iespējama vācu aviācijas uzbrukuma (ASV pilsētas naktīs tika aptumšotas).
Pirmās Taimskvēra lodes diametrs bija mazliet vairāk par metru un tā svēra 320 kg. Kopš 2009.gada svinībās izmanto jau 7.lodes modeli, kura diametrs sasniedz jau 3,7 m, bet svars - 5386 kg. Mainījusies arī lodes iluminācija: pirmā bija aprīkota ar 100 elektriskajām spuldzītēm, bet beidzamā - ar 32 256 LED gaismekļiem.

Saites.
ASV.
Ņujorkas pavalsts.