Aliens

Amons

Viens no seno ēģiptiešu panteona galvenajiem dieviem, Saules dievs, neredzama spēka iemiesojums. Svētais dzīvnieks - Auns. 

Sinonīmi un analogi. Helēnisma laikmetā viņu sauca par Amonu-Ra.

Radniecība. Sieva – Muta.
Dēls – Hnums.

Raksturojums. Viens no astoņiem sākumdieviem. Simbolizēja svētos haosa spēkus un bija Oktoadē. Amonu kā auglības dieva iemiesojumu pielūdza Tēbās. II gs.pmē. viņš kļuva par senēģiptiešu panteona galveno dievu. Viņš tika atzīts kā Saules dievs Ra – viens no četriem dieviem radītājiem un helēnisma laikmetā viņš ieguva vārdu Amons-Ra. Amons-Ra ir neredzama spēka iemiesojums, kas radījis visus pārējos dievus. Pēc leģendas Amons pasaules čūskas veidolā eksistējis Zemes pirmatnējos ūdeņos. 

Ikonogrāfija. Mākslā Amonu attēloja kā vīrieti (dažreiz ar auna galvu) ar kroni, divām spalvām un saules disku. 

Vēsture. Sākotnēji Amonu pielūdza tikai vienā Ēģiptes pilsētā - Tēbās (Lejasēģiptē) kā auglības dievu. Te viņš bija lokālais dievs un dominēja pār kara dievu Montu. Tā kā zem Tēbu varas tika apvienota Ēģipte, tad ar laiku Amona kults izplatījās arī citos Ēģiptes nomos.
Jaunās valsts laikā pēc saplūšanas ar Heliopoles saules dievu Ra, dieva Amona-Ra kults izplatījās visā Ēģiptē. Amonu sāka uzskatīt pa vienu no četriem dieviem radītājiem.
II gs.pmē. viņš kļuva par ēģiptiešu panteona galveno dievu un faraonu aizgādni. Amona priesteriem tolaik valstī bija liela vara. Tiem piedeēja milzīgas pilis, lieli dārgumi un auglīgas zemes. Tiem bija tik liela ietekme uz Ēģiptes valdniekiem, ka tie varēja rīkoties tiktāl, cik tas bija pa prātam priesteriem. Tādus faraonus parasti nobīdīja pie malas, izņēmums bija tikai Amenhoteps IV (Ehnatons) pēc kura nāves viss gan atkal atgriezās iepriekšējās sliedēs.

Teoloģija. Pēc leģendas Amons pasaules čūskas veidolā eksistējis Zemes pirmatnējos ūdeņos. Amons bija Heliopoles eneādes priekšgalā. Memfisas oktoādē Amons ir viens no astoņiem sākumdieviem, un kopā ar "sacerēto" dievieti Amaunetu personificēja neredzamo kosmisko tumsu - vienu no Visuma pirmsākumiem un elementiem. Ar laiku sinkretizējoties Amons saplūda ar Ra, Atumu, Minu, Ptahu, Sebeku, Hapi u.c. Amons bija polifunkcionāls dievs, vissaptverošas darbības demiurgs (radītājs). Pašā sākumā Amons radījis pats sevi, bet pēc tam pasauli, dievus un cilvēkus. Kā vienreizējas darbības demiurgs Amons bija "tālais dievs." Taču Amons bija ari "tuvais dievs," kas nemitīgi un aktīvi piedalījās dabas, dievu un cilvēku dzīvē un darbībā. Amons tiek raksturots kā taisnīgs un žēlsirdīgs dievs.

Amons valdnieku mītos. Kā "tuvais" un "personīgais" dievs Amons bija arī faraona tēvs. Luksoras tempļa freskā attēlots kā Amons faraona Tutmesa IV (XV gs.pmē.) veidolā iekļūst faraona sievas telpās. Viņa, ieraudzījusi dieva Amona skaistumu, ielīksmojās un vēlāk dzemdēja dēlu - nākamo faraonu Amenhotepu III, kura vārds nozīmē: "Amons ir apmierināts."
Jaunās valsts beigu posmā (XIII-XI gs.pmē.) Amons kļuva par "tuvo dievu" arī ierindas ēģiptiešiem. Tomēr vairākumā gadījumu tekstos atspoguļojas Amona-tēva un faraona-dēla attiecības.

Amons orākuls. Amons bija arī orākulu dievs. Piemēram, atbilstoši viņa norādījumiem XVI gs.pmē. faraone Hatšepsuta organizēja tirdzniecības ekspedīciju uz Puntu. Pēc Amona norādījuma XIX dinastijas faraons Ramzess II par Tēbu virspriesteri iecēla Nefunenefu. I gt.pmē. par Amona orākula galveno centru kļuva dieva templis Sīvas oāzē Lībijas tuksnesī. 332.g. pmē. Sīvas oāzi apmeklēja Maķedonijas Aleksandrs, lai uzzinātu savu nākotni.

Amona kults. Augstāko stāvokli priesterieņu hierarhijā ieņēma Amona sieva, kura visu savu dzīvi pavadīja neprecējusies. Par Tēbu un vienlaikus visas Ēģiptes augstākā dieva Amona sievu parasti kļuva vai nu neprecēta ķēniņa, vai Amona augstākā priestera meita, kura nereti stājās simboliskā laulībā ar dievu. Nākamās pēc ranga priesterieņu hierarhijā bija Amona dziedātājas, kuras dažreiz pavadīja Amona sievu. 

Amenti. Svēta vieta, senēģiptiešu "slēptā, noslēpumainā" dieva Amona miteklis. Tas sadalīts 14 daļās, katra no tām domāta kādam noteiktam ezotēriskam mērķim. 

Hipotēzes. Neatbildēts paliek jautājums - no kurienes radās Amona kults? Liekas, ka tā bijis jau no paša Ēģiptes vēstures sākuma un Amona kults varētu būt ienests Ēģiptē no kādas grimušās aizvēstures civilizācijas - Atlantīdas vai Lemūrijas. 

Amona svētnīcas.
Amona-Ra svētnīca Tēbās. 
Amona-Ra svētnīca Solebā. To cēlis faraons Amenhoteps III Nūbijā. Šodien tā apskatāma mūsdienu Sudānas teritorijā. 

Amona rituāla vieta Tīrajā kalnā. Tas ir kalns, kas slejas virs Napatas senpilsētas Sudānā. Vietējie šo klinti uzskatīja par dievu mītni, precīzāk, par vietu kur patīk atpūsties Saules dievam Amonam. Tā kļuva par rituālu vietu, kur ar Amona gādību tika kronēti ķēniņi. Pie tornīša ar smailo virsotni atradās templis, tā priekšā Amona figūra, kura tika uzskatīta par orākulu. Vīrieši – troņa pretendenti, rindas kārtībā piegāja pie klusējošās statujas. Ja tā izdvesa taures rēcienu, tad tas nozīmēja, ka dievi savu izvēli ir izdarījuši un no šī brīža izvēlētais kļuvis par likumīgo Nūbijas ķēniņu. Taču katru gadu 20.martā ķēniņam atkal vajadzēja stāties statujas priekšā. Ja statuja klusēja, tad ķēniņam vara tika atņemta, tas devās uz pili un izdarīja pašnāvību. „Kliedzošās statujas” fenomens nav izskaidrots. Vēl XX gs. sākumā daži arheologi to uzskatīja par gigantisku, cilvēka roku radītu Amona statuju, kuras galvu rotāja ķēniņa kronis. Karsto vēju ietekmē tā pamazām zaudējusi savas sākotnējās aprises.

Saites.
Senēģiptiešu mitoloģija.