Viļņas plāksnītes mīkla: vai atrasts lietuviešu senraksta paraugs?
- Detaļas
- Publicēts 14 Marts 2024
- Autors Redaktors
Lietuvas Dižkunigaišu pils muzejā Viļņā kopš pagājušā gada ir izstādīta noslēpumaina, ar XIII–XIV gadsimtu datēta plāksnīte, kurā iegravētas pagaidām neatšifrētas zīmes, kas, iespējams, ir pirmā liecība par senlietuviešu rakstības pastāvēšanu.
Plāksnīte tika atrasta pirms 20 gadiem, kad arheologi, pētot Viļņas seno piļu vietas, pārstaigāja ar metālu detektoru vecā arsenāla pagalmu. Netālu no Ģedimina kalna jeb Augšējās pils nogāzes lejasdaļā tagad iekārtotā apmeklētāju pacēlāja, pētnieki no zemes izraka taisnstūrainu, koka pamatnei pienaglotu metāla plāksnīti. Notīrījuši atradumu no pielipušajām zemēm, arheologi uz plāksnītes pamanīja kaut ko līdzīgu it kā grafiskiem simboliem, it kā uzrakstam un saprata, ka ir izdevies atrast ko krietni vērtīgāku par senu rotaslietu vai būvdetaļu. Noņemot plāksnīti no koka pamatnes, izrādījās, ka uzraksti tai ir iegravēti arī otrā pusē.
Kā Lietuvas televīzijā pastāstīja Valdnieku pils muzeja Arheoloģijas un arhitektūras nodaļas vadītājs, arheologs Gintauts Striška, 19 cm garā, 4 cm platā un 0,5 cm biezā svina plāksnīte izrādījās unikāls, Lietuvas pētnieku līdz šim neredzēts priekšmets, uz kura visdrīzāk ir iegravēts nevis kādu savstarpēji nesaistītu zīmju kopums, bet šobrīd nezināmā valodā rakstīts teksts.
Plāksnītes izpētē, Striška stāsta, iesaistījušies arī vārdā nesaukti ārvalstu pētnieki: “Mēs centāmies rast loģisku šo zīmju skaidrojumu – abos galos zīmju grupai bija krusti, kas, domājams, norāda teksta sākumu un beigas. Teksts ir izkārtots divās līnijās. Augšējā sastāv no zīmēm un burtiem, bet apakšējā tikai no burtiem. (..) Sākumā mēs domājām, ka daļa no teksta ir uzrakstīta sengrieķu valodā. Piesaistot valodniekus, mums šķietami izdevās izlasīt vārdus “Algirdas Basileus,” t.i. - ķēniņš Aļģirds. Tomēr, turpinot analizēt uzrakstu, nospriedām, ka burti visdrīzāk tikai atgādina grieķu alfabēta zīmes, iespējams arī, ka rakstītājs kaut ko sajaucis vai vairākus burtus apvienojis vienā.”
Lietuvas dižkunigaitim Aļģirdam, kurš valdīja no 1345. līdz 1377.gadam un varētu būt minēts plāksnītes tekstā, kā mēs zinājām, nebija imperatora titula, taču vēlāk atklājās, ka kādā vēstulē, ko Aļģirds 1371.gadā rakstījis Konstantinopoles patriarham, viņš sevi titulē kā basileus, t.i. Austrumromas imperatoru izmantotā paštitulējumā!
Acīmredzot, Aļģirds tā darīja, lai uzsvērtu, ka viņš ir Bizantijas imperatoram līdzvērtīgs suverēns valdnieks. Tādējādi – G.Striška turpina – nav neiespējami, ka šāds teksts uz plāksnītes patiešām varētu būt ticis uzrakstīts.
Plāksnītes otrā pusē redzamajā zīmju un burtu kopā var izdalīt vairākus iespējamus vārdus un uzvārdus. Vienu no tiem - kreisajā pusē – var izlasīt kā “Marem Byoyb.” Kā vienu no versijām zinātnieki min, ka tie varētu būt paraksti uz kāda tirdzniecības līguma. Vai arī tie ir vārdi tirgotājiem, kas nosūtījuši kādu vērtīgu dāvanu Aļģirdam... Koka priekšmets, kam plāksnīte bijusi piestiprināta, ticis izgatavots no salīdzinoši plāniem dēļiem. Vai tā būtu bijusi lāde? Ja tā, tie būtu senākie zināmie Lietuvas tirgoņu vārdi... Kādā īsti valodā plāksnītes teksts rakstīts un kas tajā teikts joprojām nav skaidrs. Zinātnieki aicina visus interesentus iesaistīties šī uzraksta atšifrēšanā. Varbūt kopā izdosies noslēpumu atrisināt...
Atraduma vieta
Vecais arsenāls un tā pagalms skatā no Ģedimina kalna (Augšējās pils). 2023.gada 19.jūlijs.
No kreisās: 1) Viļņas Augšējā un Lejas pils XIII-XIV gs.; 2) Plāksnītes atraduma aptuvenā vieta mūsdienu openstrītmap kartē; 3) Viļņas piļu komplekss XVI-XVII gs. sākumā.
Plāksnīti atklāja Viļņas Augšējās pils jeb Ģedimina kalna ziemeļu piekājē, vietā, kur XV gadsimtā, Polijas karaļa un Lietuvas dižkunigaiša Sigismunda I Vecā valdīšanas laikā (1506.-1548.g.) uzcēla vēlāk par “veco” nosauktu arsenāla (ieroču noliktavas) ēku. Gadsimtu gaitā ēka tika paplašināta un mūsdienās tajā atrodas viena no Lietuvas Nacionālā muzeja nodaļām – senākās vēstures un arheoloģijas ekspozīcija.
