Aliens

Koki

Sistemātika.
      Vītolu dzimta.

Koku internets. Atklāts, ka koki mežā viens ar otru sazinās ar sakņu palīdzību. Informāciju pārnes sēnīte mikorīza, kas aug uz koka šķiedrām. Ir vēl arī citi informācijas pārraides veidi. Ar mikorīzas palīdzību pat tiek transportētas barošanās vielas. Koki, kas fotosintēzes procesu veic intensīvāk, savu "pārprodukciju" atdod citiem, piemēram, skujukokiem. Vecākie koki nodod jaunajiem augošajiem kokiem nepieciešamās vielas. Tātad pierādīts, ka mežs - tā ir ārkārtībi labi sabalansēta ekosistēma. Šāds "koku internets" izskaidro koku un sēnīšu simbiozi.

Kauru koku audzes. Tūkstošgadīgie koki ir jaunzēlandiešu lepnums. Vislielākais kauru koks Jaunzēlandē un viens no lielākajiem kokiem pasaulē atrodas Vaipoua meža džungļos - 51 m augsts, 1500 gadu vecs. Maori to nodēvējuši par "Meža dievu" (Tane Mahuta).

Milzīgais banjana koks. Aug Kalkutas botāniskajā dārzā. Ginesa grāmatā ierakstīts kā platākais (iet platumā no viena stumbra, līdz centrālais stumbrs iet bojā) koks pasaulē, vairāk kā 250 gadu vecs.

Priedes. Viena no tādām priedēm Grieķijā ir senākais zināmais Eiropas iemītnieks.

Sekvojas. Ciprešu dzimtas skuju koki, to vecums var sasniegt 3500 gadu. Šie koki nosaukti par godu čeroku indiāņu virsaitim, kurš 1826.gadā izveidoja čeroku alfabētu. Sekvojas aug savvaļā Ziemeļamerikas Klusā okeāna piekrastē - Kalifornijā, Vašingtonas pavalstī un Britu Kolumbijā (Kanādā). 2006.gadā Kriss Atkinsons un Mails Teilors atrada 115,5 m augstu sekvoju Redvudas Valsts dabas parkā - tā ieguva nosaukumu Hiperions.
Sekvojām ir ļoti bieza, līdz pat 30 cm, un mīksta miza. Pēc noņemšanas tā ir sarkanbrūna, tādēļ amerikāņi koku mēdz dēvēt par sarkano koku (redwood).

Plūksnotā kigelija jeb Desu koks. Aug Āfrikā.

Paši vecākie koki uz zemeslodes ir Kalifornijas Baltajos kalnos augošās Bristlkona priedes. Ir zināms, ka vecākie koki ir pārsnieguši 4000 gadu vecumu, bet ir atrasti arī tādi, kas ir vecāki par 5000 gadiem. 

Baobabs. Sauc arī par - limonādes koku, pudeļkoku, pērtiķu maizes koku, staraino adansoniju.

Brazas koks. Pastāv uzskats, ka Brazīlija savu nosaukumu ieguvusi pateicoties tur augošajam brazas kokam, kuru dēvē arī par adataino cezalpīniju, sarkano sandalu un pernambuku. Līdz XX gs. šo koku izmantoja, lai iegūtu krāsvielas audumu izgatavošanai.

Pūķkoks (Draceana draco). Kanāriju salu simbols. Savulaik Kanārijās bijuši lieli pūķkoku meži, kas tikuši izcirsti. Cilvēkus interesējuši specifiskie sveķi, kas bijuši sarkani kā asinis.

Koku stādīšanas diena. 1872.gadā Nebraskas pavalsts laikraksta redaktors un aktīvists Jūliuss Sterlins Mortons (Julius Sterling Morton), kuram 22.aprīlī bija dzimšanas diena, aizsāka Koku stādīšanas dienu jeb “Arbor day,” un to ASV aktīvi atzīmē arī mūsdienās.

Pētnieki lēš, ka 40% neatklāto koku sugu ir atrodami tieši Dienvidamerikā, kur ir lielāks neatklāto koku īpatsvars nekā jebkurā citā kontinentā. Saskaņā ar aplēsēm Dienvidamerikā ir arī vislielākais reto koku sugu skaits (apmēram 8200) un lielākais tikai šajā kontinentā sastopamo koku sugu īpatsvars (apmēram 49%).

Koku rekordi.
Khao Yai Valsts dabas parkā Taizemē ir pasaulē lielākais viena koka veidotais vainags - Sai Ngam banjana koks.

Raksti.
Vai koki naktīs guļ?
Āfrikas mežu liktenis ir atkarīgs no putniem.

Saites.
Dižkoki.
Dendroloģija un dendrologi.
Koki - cilvēkēdāji.