Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Fiziķis apgalvo: seno dzīvību uz Marsa iznīcināja citplanētiešu izraisīts atomsprādziens

Senās dzīvības formas uz Marsa, pielietojot kodolieročus, iznīcināja citplanētieši! Ar šādu, pavisam traku un savādu hipotēzi nesen žurnālā „Cosmology and Astroparticle Physics” publicētajā rakstā „Evidence of a Massive Thermonuclear Explosion on Mars in past, The Cidonian Hypotesis and Fermi paradox” nācis klajā plazmas fiziķis un raķešu dzinēju speciālists Džons Brandenburgs (John Brandenburg). Viņš arī brīdina, ka arī uz Zemes pastāvošo dzīvību, tostarp cilvēci varētu līdzīgā veidā iznīcināt kāda augsti attīstīta citplanētu civilizācija

Teorijas izklāsts un pamatojums

Savā rakstā Dž.Brandenburgs secina, ka Visumā eksistē spēki vai būtnes, kas ir naidīgas jaunām, trokšņainām civilizācijām, kas līdzīgas uz Zemes dzīvojošajai civilizācijai. Šī paša iemesla dēļ pēc zinātnieka domām citplanētieši vērsa kodoltriecienu pret Marsa seno dzīvību (vai mikroorganismi bija pārāk trokšņaini?). 

Savas teorijas pamatošanai Brandenburgs rakstā piemin viņaprāt acīmredzamas liecības, ka Marsa vēsturē vismaz divas reizes noticis milzīgs atomsprādziens, skarot divus senu dzīvu organismu (nav tikai saprotams, vai runa ir marsiešiem, kādus mēs sastopam Reja Bredberija „Marsiešu hronikas” un H.Velsa „Pasauļu kari,” vai arī tikai par mikroorganismiem) apdzīvotus Sarkanās planētas reģionus - Sidoniju un Utopiju. Viņš pauž pārliecību, ka šos divus reģionus izpostījis augsti attīstītu citplanētiešu izraisīta atomenerģijas atbrīvošanās gigantiskā eksplozijā. Marsa virsmas sarkanā krāsa liecina, ka kodolsprādziens noticis uz planētas virsmas. Vēl 2011.gadā Brandenburgs uzskatīja, ka sarkanā krāsa radusies vai nu notiekot dabiskai ķēdes kodolreakcija, vai arī sprāgstot kādai nukleārai iekārtai. Taču jaunākajā rakstā, kuru Brandenburgs iesniedza 2014.gada notikušajā ikgadējā rudens "American Physical Society Prairie Section" sanāksmē Monmautā (Monmouth), Ilinoisā, jau visā nopietnībā apgalvots, ka pašreizējais Marsa izskats ir izveidojies citplanētiešu kodolieroču pielietošanas rezultātā.

Tikai nesen NASA kosmiskā zonde "Odisejs" spēja noteikt ksenona-129 koncentrāciju Marsa atmosfērā. Tādā pašā daudzumā šīs vielas koncentrācija konstatēta vietās uz Zemes, kur notikušas kodolkatastrofas, piemēram, Černobiļas atomspēkstacijas avārija 1986.gadā.

Marsa atmosfērā atklātais lielais skaits nukleāro izotopu līdzinās tiem, kas rodas pēc ūdeņraža bumbas izmēģinājumiem uz Zemes. Tādējādi Marsa civilizācijas liktenis ir biedējošs civilizācijas, kuru iznīcinājis citplanētiešu kodoltriecieni, piemērs, raksta Brandenburgs.

Arī Zemei draud līdzīgs liktenis

Plazmas fiziķis visā nopietnībā izsaka brīdinājumu, ka Zemi var piemeklēt Marsa liktenis.

"Par laimi, mēs esam brīdināti par šādu, no kosmosa iespējams nākošu apdraudējumu," - fiziķis saka. Tāpēc autors uzskata, ka uz Marsu "pēc iespējas ātrāk ir jānosūta cilvēku pilotēts kosmosa kuģis, lai iegūtu vairāk informāciju par to, kas ar Zemi var notikt nākamībā.”

Kolēģi ir skeptiski

Lai arī daļa zinātnieku pieļauj, ka atomsprādziens patiešām varēja iznīcināt seno dzīvību uz Marsa, viņi tomēr kategoriski noraida Brandenburga teoriju par agresīvajiem citplanētiešiem, kuri, izmantojot kodolieročus, to vien dara, kā iznīcina jaunākas civilizācijas vai primitīvākas dzīvības formas. Atbilstoši NASA Reaktīvo dzinēju laboratorijas vadošā pētnieka Dr.Deivida Bītija (David Beaty) sacītajam izdevumā "Digatal Journal," uz Marsa, iespējams, notikušas pakāpeniskas un dabiskas kodolreakcijas. Šīm uzskatām piekrīt Dr.Larss Borgs no NASA Lourensa Livermora Valsts laboratorijas, ģeologs un bijušais "Apolona" kosmosa kuģu astronauts Herisons Šmits (Harrison Schmitt) un zinātnieks Edvards Maklougs (Edward McCllough).

Attēls: Perspektīvs skats uz "Marsa sejas" formāciju Sidonijas reģionā. Avots: ESA/DLR/FU Berlin (G.Neukum).

Avots:
au.ibtimes.com

Pirmo reizi publicēts 30.11.2014.