Apolona misijas (1967.–1972.g.)
- Detaļas
- 9825 skatījumi
Tā bija amerikāņu Mēness sasniegšanas kosmiskā programma, kā arī tā sauca katru no programmas pilotējamiem kosmosa kugiem lidojumiem uz Mēnesi. Vairāk kā 40 000 NASA-s darbinieki 8 gadus strādāja šā projekta labā, to starpā arī slavenais vācu raķešu konstruktors Verners fon Brauns.
Apollo misiju politiskais konteksts. ASV lēmumam sūtīt uz Mēnesi cilvēkus bija stipri ideoloģiska nokrāsa. Krievi jau bija palaiduši ZMP un Gagarinu kā pirmo cilvēku kosmosā, tādāļ amerikāņi gribēja izdarīt vēl ko pārāku. 1961.gadā neilgi pēc Gagarina lidojuma ASV prezidents Džons Kenedijs paziņoja, ka līdz desmitgades beigām amerikāņiem jānosūta cilvēks uz Mēnesi un jānogādā tas arī atpakaļ. Viņš piedāvāja krieviem sūtīt šādu ekspedīciju kopā, taču komunisti uzskatīja ka ir galīgi apsteiguši amerikāņus kosmosā un atteicās. Tad ar milzīgām pūlēm un lieliem finansu tēriņiem to izdarīja paši amerikāņi, tā "uzlēkdami augstāk paši par savu dibenu."
Apollo kuģu tehniskais raksturojums. Parasti "Apolona" tipa kosmosa kugi sastāvēja no diviem blokiem, precīzāk - varētu pat teikt, ka no diviem atsevišķiem kugiem:
- orbitālā bloka (OB) 3 astronautu lidojumam pa trasi Zeme - orbīta ap Mēnesi - Zeme. OB masa ap 30 t;
- ekspedīcijas bloka (EB) 2 astronautu nogādāšanai no OB uz Mēness virsmu un atpakaļ. EB masa ap 15t."
Ka nesējraķeti lidojumiem līdz Mēnesim izmantoja Saturn-5. Lidojumos pa zemu eocentrisko orbītu bez EB un ar samazinātu degvielas krājumu OB masa bija tikai ap 15 t, un tad izmantoja nesējraķeti Saturn-1B.
Apollo misijas (1967.–1972.g.). Tās sākās 1967.gadā ar Apollo-1 neveiksmīgo lidojumu un turpinājās līdz 1972.gadam. Pa to laiku uz Mēness pabija 6 ekipāžu 12 astronauti.
Tādas laikam bijušas veselas sešas kā arī vēl septītā – Apollo-13 neveiksmīgā misija. Visas tās bija saistītas ar cilvēku nogādāšanu uz Mēness. Uz Mēness amerikāņi izsēdušies piecas reizes, un uz Zemes dabiskā pavadoņa pabijuši 12 astronauti, pēdējo reizi 1972. gada decembrī, kad beidzās Apollo programma.
Apollo–1. Pirmais „Apollo” programmas kuģis un pirmā NASA avārija. Tas 1967.gada 27.janvārī mācību laikā, kad īssavienojuma dēļ aizdegās, avarēja un bojā gāja visi trīs astronauti – V.Grisoms, E.Vaits un R.Čafijs.
Apollo-7. Lidojums notika 1968.gadā no 11.-22.oktobrim.
Lidojumu ap Zemi veica astronauti V.Kaningems, V.Širrs un D.Eizels. Tas bija "Apolona" orbitālā bloka pirmais pilotētais lidojums un D.Eizels bija orbitālā bloka pilots.
Apollo-8. Notika 1968.gada 21.-27.decembrī un tas bija pirmais pilotējamais lidojums ap Mēnesi.
Astronauti: F.Bormens, Dž.Lavels, V.Anderss.
Startēja 21.decembrī no kosmodroma Floridā. Pēc 68 stundu ilga lidojuma sasniedza Mēness orbītu 24.datumā, tad kuģis pirmo reizi cilvēces vēsturē aplidoja Mēnesi pa tā orbītu. Lidojuma laikā pārbaudīja amerikāņu nesējraķeti Saturn V un misija lika pamatus Apollo-11 Mēness misijai nākamajā gadā.
No Mēness orbītas bija nodrošināta TV tiešraide, ko noskatījās smtiem miljonu cilvēku visā pasaulē. Apollo-8 atradās tiem laikiem ļoti kompakta 2 kg smaga kamera, kas darbojās melnbaltā režīmā. Pirmā pieslēgšanās notika 31 stundu pēckuģa starta. Ekipāža vēlējās parādīt, kāda izskatās Zeme no kosmosa, bet no šīs ieceres nekas nesanāca - kamerai nebija uzlikti nepieciešamie filtri, tuklāt kosmosa kuģis rotēja un attēli izskatījās tikai pēc spoža pleķa.
Otrā tiešraide notika pēc 55 stundam, filtri bija uzlikti un skatītāji beidzot varēja redzēt Zemi. Kulminācija sekoja, kad kuģis 9.reizi (no 10) apriņķoja Mēnesi, jo ASV tobrīd bija Ziemassvētku vakars un astronauti pēc kārtas lasīja Pirmās Mozus grāmatas ievadu un novēlēja visiem planētas iedzīvotājiem priecīgus Ziemassvētkus. Vēlāk šī pāraide saņēma prestižo Emmy balvu, bet žurnāls Time, sagaidījis veiksmīgas lidojuma beigas 27.decembrī, pasludināja Apollo-8 apkalpi par gada cilvēkiem.
Pirmā lidojuma laikā ekipāžas locekļi ieraudzīja NLO.
Apollo-10. Tas pirmo reizi aplidoja apkārt Mēnesim. Kuģa kapteinis Tomass Stafords.
Apollo-11.1969.gada 21.jūlijā nogādāja uz Mēnesi divus pirmos cilvēkus – amerikāņu astronautus Nilu Ārmstrongu un Bazu Oldrinu.
Misijas apraksts. Devās ceļā 1969.gada 16.jūlijā 12.32 pēc Griničas laika uz Mēnesi ar trim apkalpes locekļiem: kuģa komandieri Nilu Ārmstrongu, Eagle (Mēness modulis) pilotu Edvīnu Bazu Oldrinu un Columbia pilotu Maiklu Kolinsu.
Starts. Pacelšanās norisa ar trijpakāpju raķeti Saturn V no Floridas kosmodroma. Tās svars kopā ar degvielu bija 2910 t, garums – 111 m. Pēc plāna atdalījās pirmā pakāpe un avārijas izejas iekārtas, iedarbojās otrā pakāpe. Tāpat pēc plāna norisa otrās pakāpes atdalīšanās un iedarbojās trešā pakāpe. Noliktajā laikā raķete izgāja no Zemes orbītas, vadības un apkopes modulis (CSM) atdalījās no Mēness moduļa un veica rotāciju. CSM savienojās ar Mēness moduli, uz kuru pārgāja astronauti N.Ārmstrongs un B.Oldrins. Savukārt M.Kolinss palika CSM.
Nosēšanās uz Mēness. 17.jūlijā tika iedarbināta raķete, lai ekspedīcija varētu tuvoties Mēnesim. Atdalījās trešā pakāpe. Atdalījās Mēness modulis (LM) un sāka nolaisties uz Mēness virsmas. 20.jūlijā 20.17 pēc Griničas laika modulis nolaidās uz Mēness virsmas.
Uz Mēness virsmaz izkāpa divi: N.Ārmstrongs (pavadīja tur 2 stundas un 13 minūtes) un B.Oldrins (pavadīja tur 1 stundu un 41 minūti).
Astronautu darbība uz Mēness virsmas tika filmēta ar kameru, kas bija piestiprināta pie nolaišanās iekārtas. Kā pirmos savāca ārkārtas paraugus, lai nodrošinātos gadījumam, ja misiju nāktos steigšus pārtraukt. Kosmonauti uz Mēness virsmas novietoja piemiņas plāksni un ASV karogu (tas apgāzās, kad modulis sāka pacelties), uzstādīja zinātniskos instrumentus, fotografēja, vāca iežu un grunts paraugus, kā arī sazinājās ar ASV prezidentu Ričardu Niksonu uz Zemes. Pasīvās seismisko instrumentu ierīces darbojās 21 dienu, vācot informāciju par meteorītu triecieniem un mēnestrīcēm. Uz Mēness tika atstāti dažādi instrumenti, ieskaitot seismometru.
Tādējādi 66 gadus pēc brāļu Raitu lidojuma cilvēki izkāpa uz Mēness.
Starts no Mēness. Tas tika realizēts 21.jūlijā 17.54 pēc Griničas laika ar Mēness moduļa pacelšanās iekārtas palīdzību. Nolaišanās iekārta kalpoja kā starta platforma. Mēness modulis atkal savienojās ar CSM, uz kuru pārgāja abi Mēness apmeklētāji. Mēness modulis atdalījās un tika iedarbināta CSM raķete, kas ievadīja kosmosa kuģi atgriešanās trajektorijā. 22.jūlijā astronauti pārgāja uz vadības moduli Columbia. 24.jūlijā vadības modulis atdalījās no apkopes moduļa un iegāja Zemes atmosfērā. Atvērās izpletnis un modulis nosēdās klusajā okeānā, kur to savāca ASV kuģis.
Nils Ārmstrongs par izkāpšanu uz Mēness teica savu slaveno frāzi: „Tas ir viens mazs solītis cilvēkam, bet gigantisks lēciens visai cilvēcei.”
„Apollo-11” un NLO.
Raķetes “Saturn V” dzinējus, kas nogādāja ":Apolonu-11" ar Nilu Ārmstrongu un viņa apkalpi kosmosā, atrada teju piecu tūkstošu metru dziļumā okeānā pie Floridas krastiem. Raķeti no dzelmes izvilka un pasniedza kā dāvanu Sietlas muzejam 2015.gadā.
Šaubas par misijas ticamību. Šaubas par "inscenējumu" radās sakarā ar ASV karoga fotogrāfiju. Karogs nav trauku lupata un viņam pat bezgaisa telpā jāizskatās respektabli, tapēc karogā tika ievilkta stieple, kas rada ilūziju, it kā karogs plivinātos. Bez tam vieglā karoga vibrācija esot palikusi pēc saskarsmes ar kosmonautu.
Sazvērestības teoriju veidotāji nerimstas. Klīst baumas, ka izkāpšana uz Mēness filmēta Area-51. 22 kilogrami Mēness iežu patiesībā esot atvesti no Antarktīdas.
Interesanta ir sakritība ar kādreizējā fantasta Žila Verna aprakstīto pirmo Mēness kuģi Nautiliuss. Tā lidojuma laiks uz Mēnesi bija 73 stundas un 13 minūtes. Tieši tik daudz laika (73 st. Un 10 min.) bija nepieciešams arī Apollo-11, lai sasniegtu to vietu izplatījumā, no kuras tam bija jāieiet orbītā ap Mēnesi.
Pēc šī leģendārā lidojuma visu trīs astronautu - Ārmstronga, Oldrina un Kolinsa vārdi tika iemūžināti uz grīdas plāksnes Holivudas Slavas alejā.
Tā kā Zemi no kosmiskā starojuma aizsargā tās magnētiskais lauks un atmosfēra, pirmie cilvēki, kas tieši saskārās ar intensīvu jonizējošu daļiņu plūsmu bija Apollo 11 misijas astronauti, kuri 1968.gada jūlijā lidojuma laikā uz Mēnesi pieredzēja redzes problēmas - ar pārtraukumiem parādošos baltas gaismas uzplaiksnījumus redzes laukā. Astronauti uzplaiksnījumus redzēja arī ar aizvērtām acīm. Vēlāk NASA speciālisti noteica un laboratoriski pierādīja, ka šo uzliesmojumu iemesls bija kosmiskā starojuma joni, kas ietriecās acs tīklenes šūnās un izraisīja fotoelektrisku efektu.
„Apollo-12” (14.11.-24.11., 1969.). Misija startēja 1969.gada 14.novembrī un tas bija pirmais gadījums, kad tās startu klātienē vēroja ASV prezidents - Ričards Niksons. Astronauts Alans Bīns no ekipāžas kļuva par 4.cilvēku, kas spēris kāju uz Mēness - tur viņš pavadīja 31 stundu un 31 minūti.
1969.gada 14.-24.novembrī Alans Bīns kā ekspedīcijas bloka pilots 1.reizi devās uz Mēnesi "Apolona-12" ekipāžas sastāvā kopā ar Č.Konradu un R.Gordonu. Mazāk kā minūti pēc starta nesējraķetē iespēra zibens, pie tam divas reizes. Īssavienojuma rezultātā sabojājās elektropadeve un misijas kontroles centrā tika saņemti nepilnvērtīgi telemetrijas dati. Tā vietā, lai pārtrauktu misiju, Džons Ārons, kas kontrolēja lidojuma procesu uz Zemes, atcerējās, ka signāla padevei ir rezerves sistēma. Telemetrijas datu padeve tika atjaunota un lidojums turpinājās.
Šī lidojuma laikā A.Bīns viņš divas reizes izgāja uz Mēness virsmas.
"Apolonu-12" pavadīja divi NLO.
"Apollo-13." (1970.g.) Apraksts. Misija bija neveiksmīga.
Startēja 1970.gada 11.aprīlī no Kanaveralas zemesraga kosmodroma.
„Apollo-14.” No tā borta nofotografēts burta „S” attēls uz Mēness virsmas.
"Apolons-15." 1971.gadā no 26.jūlija - 7.augustam. Dalībnieki - Dž.Ērvins (ekspedīcijas bloka pilots), D.Skots un A.Vordens.
1971.gada 30.jūlijā Apollo-15 nolaižamais aparāts nosēdās uz Mēness virsmas, nogādājot tur divus astronautus un visurgājēju (lunomobīli) Lunar Rover.
Šī ekspedīcija uz Mēnesi nogādāja arī beļģu tēlnieka Paula van Hoidonka veidotu pieminekli 15 bojā gājušiem kosmonautiem. No alumīnija veidotais 8,5 cm augstais tēls novietots Lietus jūras DA piekrastē.
Divi šīs ekipāžas astronauti Dž.Ērvins un D.Skots 3 reizes izkāpa uz Mēness virsmas, vairāk kā sešas stundas aplūkoja Hedlija grāvja krastus, kamēr trešais astronauts A.Vordens bija palicis bāzes kuģī Mēness orbītā. Šajā laikā Mēness moduļa kabīne athermetizējās un uz grīdas izlija ūdens (!?). Kad astronauti atgriezās modulī, tad ieraudzīja apmēram 10 litru ūdens peļķi, kas ne tikai neiztvaikoja, bet arī pat nesasala! Astronauti to izsmēluši ar produktu paciņu palīdzību.
"Apolons-16." (1972.g.). Ekipāžas locekļi Djūks un Jangs izkāpa uz Mēness virsmas 1972.gada aprīlī un novēroja dīvainus objektus.
"Apolons-17." 1972.gada 7.-19.decembris. Komanda: R.Evanss (orbitālā bloka pilots), Harisons Šmits nogādāja uz Mēnesi pagaidām pēdējo uz Mēnesi bijušo cilvēku Džīnu Sernanu. R.Evanss lidojuma laikā vienu reizi izgāja atklātā kosmosā apmēram 300 000 km attālumā no Zemes.
Ekipāžas loceklis astronauts H.Šmits redzēja pa kalna nogāzi pārvietojamies oranžu lodi.
"Apolona" projekta izbeigšana. Apolona-11 lidojuma laikā NASA plānoja vēl 8 lidojumus projekta ietvaros, līdz pat Apolonam-20 (paredzamais lidojuma laiks - 1972.gada decembris).
Oficiālā versija pauž, ka atcelšanas iemesls bija finansiāls - naudiņa beidzās. Pasaulē politika gāja savu ceļu, amerikāņiem uzkrita Vjetnamas karš ar lieliem tēriņiem. Arī politisko misiju Apollo bija sasniedzis - parādīja ASV pārākumu kosmosā pār krievu komunistiem, no kuriem amerikāņi bija dramatiski atpalikuši sākot ar raķešu ēru 1961.gadā.
Tādējādi tika samazināts NASA budžets. 1970.gada janvārī NASA administrators Džordžs Lovs paziņoja par Apolons-20 atcelšanu (šim lidojumam paredzētā Saturn-5 raķete tika atdota Skylab projektam). Tikām Apolons-18 un Apolons-19 tika pārceltas gadu uz priekšu pēc Skylab un tā arī nekad nenotika, jo pēc nepilna gada NASA budžeu akal apcirpa. Jaunais administrators Tomass Peins paziņoja, ka atlikušajiem lidojumiem numerācija tiks piešķirta no 14.-17. un tā arī tie notika.
Tehniski Apolons-18 nemaz netika atcelta, tā tika pārnumurēta, lai iekļautos atlikušo misiju sarakstā. Atceltajām misijām netika norīkota apkalpe. Atlikušajiem lidojumiem tika izmantota ierastā rotācija. Apkalpe, kura pildīja rezervistu lomu konkrētai misijai, kļuva par primāro apkalpi trešajai misijai uz priekšu. Apolons-18 apkalpe tādējādi bija rezervisti Apolons-15. Ričards Gordons būtu misijas komandieris, Harisons Šmits - Mēness moduļa pilots, bet Veins Brends - vadības moduļa pilots.
Izmaksas. Apollo programmas izmaksas, ieskaitot nesējraķešu Saturn izstrādi, bija 25 miljardi ASV dolāru.
Apollo programmas nozīme. Kopumā tika savākti 400 kg Mēness iežu un grunts paraugu no Mēness jūrām un kontinentālajiem apgabaliem. Uz Mēness virsmas tika uzstādītas 5 automātiskās zinātniskās stacijas seismiskajiem u.c. pētījumiem. Tās darbojās līdz pat 1977.gada oktobrim, kad tika izslēgtas ar komandu no Zemes(?!). Pēdējas 3 ekspedīcijas ņēma dalību jau uzlaboti Apollo kugi ar palielinātu lidojuma ilgumu, kuros bija līdzi atvests arī saliekams elektromobilis, iekārta urbsanai līdz 3m dziļumā, Mēness iekšējā siltuma plūsmas mērītājs u.c. papildu instrumenti. Apollo misiju OB detalizēti (tai laikā ar labu izšķirtspēju 2-3 m) nofotografēja līdz pat 20% Mēness virsmas. Ar lāzera lokāciju noteikts šo rajonu reljefs, palaisti 3 nelieli Mēness pavadoņi tā gravitācijas lauka un magnētisko īpašību ilgstošai pētīšanai.
Apollo programma beidzās 1972.gada decembrī visai pēķšņi - it kā finansējuma trūkuma dēļ. Tāds pēkšņums radīja visādas aizdomas un baumas, kā piemēram - lidojumu uz Mēnesi cilvēkiem esot aizlieguši citplanētieši.
Galu galā tika atlikti jau sagatavotie Apollo-18, Apollo-19 un Apollo-20 kugu lidojumi.
Apollo programmas atlieku izmantošana. 1973.-1974.gados dažas programmā neizmantotās raķetes un kosmosa kugus izmantoja pilotējamās orbitālās stacijas Skylab izveidošanai un ekspluatācijai.
Sojuz-Apollo. Veiksmīga, tiesa gan tikai no politiskā viedokļa, bija amerikāņu Apollo savienošanās ar krievu Sojuz atklātā kosmosā. Viens otram roku sniedza amerikāņu apakšpulkvedis N.Ārmstrongs un padomju GKS apakšpulkvedis Ļeonovs. Kā sekas bija aukstā kara radītās spriedzes samazināšanās ASV un PSRS starpā, tai sekojoša tikšanās Helsinkos.
Savienošanās epizode uz Zemes tika rūpīgi izmēģināta. Brīdī, kad abi satikās starpkuģu koridora centrā, Ārmstrongs viltīgi piemiedza aci un teica: „Pulkvedis Ļeonovs, ja nemaldos?” Šo joku var saprast tikai tas, kas ir pazīstams ar Āfrikas pētnieka Livingstona biogrāfiju.
1975.gadā no 15.-25.jūnijam V.Brands, būdams komandbloka pilots, kopā ar T.Stenfordu un D.Sleitonu veica lidojumu ar kosmosa kuģi "Apollo" programmas "Sojuz-Apollo" ietvaros.
Apollo-20. Slepena kosmiskā misija, ko it kā kopā realizējuši krievi un amerikāņi 1976.gada augustā. Kosmiskais modulis nolaidies netālu no krātera Del Porte - Mēness neredzamajā pusē. Viens no astronautiem vēsta, ka kopā ar kolēģiem Leonu Snaideri un Alekseju Ļeonovu apsekojuši cigāra formas citplanētiešu kuģi 5 km garumā. Vecumu novērtējuši kā pusotru miljardu gadu. Izklausās pēc pilnīga fufeļa.
Citi Mēness lidojumu projekti. Pie aparātiem no sērijas "lidojošais spārns" strādāja jau brāļi Horteni un vispār tikai Vācijā vien bija vesela kaudze tādu projektu (skat. Dītera Heinca un Herviga Rodes 3 sējumu darbu par vācu eksperimentālajām lidmašīnām, ir dabūjams vāciski un krieviski).
Arī PSRS bija divi Mēness raķešu projekti, kas nenonāca līdz realizācijai - vienu sasteidza (rezultāts - avārijas palaižot un intereses zudums par tālāko projekta gaitu), otrs vispār tālu netika.
Apollo misija popkultūrā.
"Apollo-18." Holivudas kinokoncerna fantastiskā filma par 18.pēc kārtas Apollo misiju, kas tomēr slepeni esot notikusi. Trīs astronauti - Bendžamins Andersons, Neitans Vokers un Džons Grejs - tiek sūtīti pavisam slepenā misijā uz Mēnesi. Tur tie atrod pamestu padomju ekspedīcijas bloku ar mirušu krievu kosmonautu. Filma saistoša, ieturēta "dokumentālā" stilā, kas dažam nezinošākam varētu iedvest īstenības un realitātes sajūtu.
Saites.
Mēness.
NASA.
Apollo misijas un NLO (1967.-1972.g.).