Aliens

Auroras incidents

Notikuma vieta. Aurora ir neliela pilsētiņa Teksasas pavalsts ziemeļos, ASV.
Pirms paša šī notikuma nelielas pilsētiņas iedzīvotājiem gadījas vairākas nelaimes, taču nekā anomāla tajās gan nebija – kokvilnas neraža (dēļ kokvilnas kaitēkļu uzlidojuma), stiprs ugunsgrēks (notika pilsētiņas rieteņu daļā, iznīcināja veselu dzīvojamo kvartālu un vairākus desmitus iedzīvotāju), tad vēļ izsituma tīfa epidēmija (nolietāja vēl ap tūkstoti pilsētnieku).
Un šajā romiešu Rītausmas dieves pilsētā atgadījās gaužām neparasts notikums.

Ap 1897.gadu visai bieži Ziemeļamerikas un Eiropas, it sevišķi ASV avīzēs, parādījās ziņojumi par cigārveida NLO. Tā paša gada 17.aprīlī tāda cigārveida NLO katastrofa notika nelielajā Auroras pilsētiņā Teksasas pavalstī, ASV.

Raksts avīzē. Par šo notikumu tika publicēts pavisam neliels raksiņš laikrakstā Dallas Morning News 1897.gada 19.aprīļa numurā. Notikumu bija aprakstījis pilsētiņas iedzīvotājs un korespondents S.Heidons (S.E.Haydon).
Lūk pilns raksta teksts:
„Ap sešiem no rīta 1897.gada 17.aprīlī gaiļa dziesmu mīļotājus Auroras pilsētiņā piepeši satricināja debess zilgmē parādījies nezināms lidaparāts, kas lēni peldēja virs pilsētas. Cigārveidīgais aparāts devās uz ziemeļiem, lidoja nelielā augstumā, ievērojami zemāk, nekā to dara dirižabļi.
Acīmredzot, ka kādi mehānismi lidojošajai mašīnai bija izgājuši no ierindas, jo aparāts lidoja ar mazu ātrumu no 20 līdz 30 km/st. Pie tam mašīna visu laiku tiecās uz leju. Tehniskas ķibeles bija visiem redzamas. Kuģis pārlidoja pāri centrālajam laukumam un devās uz pilsētas ziemeļu nomali. Tur tas sadūrās ar būvi tiesneša Proktora savrupmājā, tas bija vējdzirnavu tornis. Gaisa kuģis ar troksni sadūrās ar vējdzirnavām un tūdaļ pat sabira daudz daļās, pēc kā notika apdullinoša skaļuma sprādziens. Pēc tā sabruka arī pati vējdzirnava. Gaisa kuģa daļas tika izmētātas vairāku akru platībā, iznīcinot mistera Proktora skaisto dārzu. Gaisa aparātā izrādījas tikai viens pilots. Viņa ķermenis bija sprādziena izkropļots.”
Nekas daudz. Tālākais seko...

Ap notikumu. Tātad,1897.gada 17.aprīļa agrā rītā virs Auroras parādījies nezināms gaisa kuģis. Pēc aculiecinieku stāstītā, noslēpumainais gaisa kuģis lidojis ar ātrumu 15-20 km/st. Šķērsojis pilsētas galveno laukumu, gaisa kuģis ietriecies tiesneša Proktora (James Spencer Proctor) vējdzirnavās. Lidaparāts ar šausmīgu sprādzienu sašķīdis gabalos.
Katastrofas vietā gadījās sakaru virsnieks T.Vimss (T.J.Weems) no tuvējas Fortvortas (Fort Worth) pilsētas. Zem lidaparāta atlūzām atrada un izvilka izkropļotu ķermeni, kas pilnīgi noteikti nebija cilvēks. Vimss pēc pilota aplūkošanas teicis īsi un skaidri: „Tas ir marsietis.”
Kad notikuma vieta bija apsekota un apskatīta, pilsētas vadība nolēma „apglabāt pilota mirstīgās atliekas nākamajā dienā pulksten divpadsmitos.”
Tā arī tika izdarīts. Pilota ķermeni apglabāja zem kupla ozola (nu gluži kā tādu Turaidas Rozi zem kuplas liepas!) kapsētas dienvidu daļā, godbijīgi ar pēc visām kristīgajām tradīcijām. Turpat esot aprakuši arī vairākas lidaparāta atlūzas.
Ir pretrunīgas liecības, par to, kas tika uzlikts uz pilota kapa. Vieni apgalvojuši, ka uz kapa uzlikta lidaparāta atlūza, bet citi, ka uz kapa uzstādīts kapakmens (tas esot bijis cigāra formā kā NLO ar ieejas atverēm centrā, bet nozagts). Literatūrā dažviet sastopama informācija, ka uz kapa uzstādīta plāksnīte ar uzrakstu: „Nezināma radījuma kaps,” diemžēl vēlāk tā zudusi.
Nākamajā dienā pēc katastrofas pilsētiņā ieradušies armijnieki (paskat - jau toreiz šie bijusi tik sparīgi cipīšu ķeršanā!). Tie visai naski ņēmās vākt gaisa kuģa atlūzas. Bet iepriekš ar to novākšanu jau bija sākuši nodarboties tiesneša Proktora strādnieki – tie atlūzas meta akā blakus sagrautajai vējdzirnavai. Uz vienas no palielākām atlūzām bijuši redzami neizlasāmi hieroglifiski uzraksti. Tos kaut kādi speciālisti (nez - kādi gan?) esot mēģinājuši atšifrēt, taču nesekmīgi.

Neskaidrības un kritika.
Citās amerikāņu avīzēs par šo notikumu neko neziņoja.
Tobrīd netālu no pilsētiņas garām būvēja dzelzceļu, bet dēļ pilsētiņu piemeklējušām nelaimēm (neraža, ugunsgrēks, epidēmija) atzaru uz to tā arī neizbūvēja. Ļaudis baumoja, ka Heidons šo rakstu publicējis, lai pievērstu mazajai un neveiksmīgajai pilsētiņai uzmanību. Piedevām vēļ viņš bija pazīstams kā liels jokdaris. Tādu versiju sniegusi Eta Pega (Etta Pegues) 1977.gadā žurnālam Time Magazine.

Notikuma izpētes mēģinājums mūsdienās. 1967.gadā šī paša laikraksta žurnālists Frenks Tolberts (Frank Tolbert) ieinteresējās par seno publikāciju. Viņš šim notikumam veltīja vairākus rakstus, kuri 1973.gadā piesaistīja žurnālista Bila Keisa uzmanību. Keiss bija specializējies viedot rakstus par aviāciju un kosmonautiku. B.Keiss sazinājas ar Frenku Tolbertu un abi kopā spēja piesaistīt sabiedrības uzmanību mīklainajai gaisa kuģa avārijai Aurorā 1897.gada 17.aprīlī. Tiklīdz informācija bija nonākusi plašākā apritē, uz Auroru sāka plūst žurnālistu un ufologu straumes. Aurorā ieradās angļu un itāliešu televīzijas žurnālisti, kuri veidoja dokumentālas filmas par lidaparāta avāriju Aurorā. Žurnālisti un ufologi cītīgi meklēja lietiskos pierādījumus citplanētiešu kosmosa kuģa avārijai.
Ufologu meklējumi nebija velti. Viņiem izdevās atrast metālisku atlūzu. Šī atlūza tika pētīta aerokosmiskajā laboratorijā. Analīze parādīja atlūzas neparasto sastāvu. Metāla atlūza saturēja 95% alumīnija un 5% dzels. Tāda sakausējama nav! Šos rezultātus atkārtoti pārbaudīja NASA laboratorija Hjūstonā. NASA laboratorijā tika noteikts, ka objekts, kura fragments bija atlūza, uzsprāgdamas gaisā virs Auroras izkusa un pēc tam sacietēja. Nez, kur tā atlūza ir šodien, un kāpēc par to neko nedzird?
XX gs.60.gados uzgāja arī kāda ceļotāja piezīmes. Viņš tieši 1897.gadā caurbraucot bijis Aurorā, un savās piezīmes aprakstījis dažas katastrofas seku novākšanas darbu ainas. Viņš rakstīja, ka pēc sadragātajām un apdegušajām atlūzām bijis neiespējami noteikt lidaparāta izmērus un jaudu. Pašas atlūzas atgadinājušas sudrabu un alumīniju. Tomēr mašīna bijusi visai liela un svērusi vismaz vairākas tonnas.

TV intervija. Vietējā (laikam jau Auroras?) TV vēl tagad tiekot glabāts intervijas vodeoieraksts ar kādu Mēriju Evansu un Čārliju Stefensu, kas ir ilgadēji Auroras pamatiedzīvotāji. Mērijai katastrofas dienā bija 15 gadu, Čārlijam – 10. Mērija pastāstīja, ka agri no rīta debesīs atlidojis milzīgs gaisakuģis (pati viņa to nav redzējusi, bet to detalizēti aprakstījuši viņas draugi). Tad viņa izdzirdusi sprādzienu un izskrējusi pagalmā. Viņas tēvs pēc tam taisījies uz dzirnavām, lai palīdzētu ugunsgrēka dzēšanā. Mērija gribējusi skriet tēvam līdzi, bet tas viņu iepļaukājis (jā, bērni tad vēl nezināja savas cilvēktiesības!) un licis palikt mājās.
Čārlijam gājis labāk. Viņš ar prieku pastāstīja telereportierim, ka milzīgs cigāra formas lidaparāts dūmojot tuvojies pilsētai. Tad tēvs licis viņam iet uz šķūni barot mājputnus (bijis jāiet, ka nesapļaukā kā Mēriju!), un puisim tādejādi nav izdevies redzēt pašu NLO sadursmi ar vējdzirnavām. Toties vēlāk viņš bija aizgājis uz drupām un pat redzējis lidaparāta metāliskās atlūzas.

Sākot ar 1970.gadu ASV televīzija veikusi vairākas plaša mēroga šī incidenta izmeklēšanas. 100 gadu laikā Aurora neesot stipri mainījusies. Kāda interesanta detaļa – pilsētiņas ielu klājuma plāksnes ir identiskas tām, ko klāj aerodromu pacelšanās joslās.

NLO pilota kaps. Ufologi atrada arī mirušā gaisakuga pilota kapu, jo dokumenti par tādu tika atrasti pilsētiņas arhīvā. Agrāk uz šā kapa esot bijusi neliela plāksnīte ar uzrakstu „Nezināma radījuma kaps.”
XX gs. 60.gados kapavieta tika pētīta ar metāla detektoru, un tas norādīja, ka kapā atrodas metāls. Ufologs Volters Endrjūss ir pārliecināts, ka „kapā atrastais metāls apstiprināja, ka kopā ar ķermeni tika apglabātas arī kosmosa kuģa atlūzas.” Tā arī esot bijis, ka kopā ar miruša ķermeni kapā ieliktas vairākas lidaparāta atlūzas.
Ufologi iesniedza varas iestādēm lūgumu, atļaut ekshumēt pilota ķermeni. Taču saņēma atteikumu. Ar apgabala šerifa rīkojumu tika slēgta pieeja kapsētai. Tad pētnieku grupa nosūtīja oficiālu lūgumu ASV valdībai. Arī tā strikti atteica un noliedza pat tuvoties kapam (pēc Mazā Zaļā rīcībā esošās informācijas gan nav īsti skaidrs, kas noteica aizliegumu darboties kapsētā – vietēja vara, federālā vara, jebšu abas divas!?). Tad pat arī nozuda plāksnīte ar neparasto uzrakstu.
Kad pēc divām nedēļām tika atcelts aizliegums apmeklēt kapsētu, metāla detektors metāla klātbūtni kapā vairs nekonstatēja. Kāds bija metāla daļas savācis. Jautājums, kas to izdarīja?
2005.gadā kāds MUFON veica šai vietā pētījumus. Tie uzgāja kapu, bet pēc tam kapa atzīme esot pazudusi.

Bet aka? Tiek minēts, ka tiesneša nolīgtie strādnieki avarējušā "cigāra" atlūzas sametuši akā, kas atradās dzirnavās. Tiek rakstīts, ka aka atradusies tieši zem dzirnavām, tātad iekšienē? Kādus 5 gadus pēc notikuma tur dzīvojošie un no akas dzerošie cilvēki saslima ar kādu savādu kropļojošu un ārieni mainošu (!?) slimību. Bijušas cistas un vairogdziedzera strumas.
Zemes gabalu ar dzirnavām īpašumā ap 1945.gadu iegādājās kāds Braulijs Outs (Brawley Hoyle Oates). Jaunais īpašieks aku esot iztīrijis (neko nezinām par atradumiem akā, un kur viņš tos licis!), jo grasījies aku izmantot. Tomēr kādu laiku pēc tam, viņam piemeties briesmīgs artrīts. kurā viņš pats vainoja ūdeni no akas, kas esot saindēts. Tādēļ 1957.gadā B.Outs slēdza aku ar betona plāksni un virsū uzlika kaut kādu būdu saimniecības vajadzībām.
Daudzu gadu garumā mēģinājumi atvērt aku atdūrās pret īpašnieku pretestību, līdz beidzot to izdarīja TV raidījuma UFO Haunters veidotāji 2008.gadā, kad to atļāva B.Outa māsasdēs/brāļadēls un jaunais īpašnieks Tims Outs (Tim Oates). Neko nezinām par rezultātiem!

Uzraksts pie Auroras kapsētas (oriģinālais teksts angļu valodā).
"The oldest known graves, here, dating from as early as the 1860s, are those of the Randall and Rowlett families. Finis Dudley Beauchamp (1825-1893), a Confederate veteran from Mississippi, donated the 3-acre site to the newly-formed Aurora Lodge No. 479, A.F. & A.M., in 1877. For many years, this community burial ground was known as Masonic Cemetery. Beauchamp, his wife Caroline (1829-1915), and others in their family. An epidemic which struck the village in 1891 added hundreds of graves to the plot. Called "Spotted Fever" by the settlers, the disease is now thought to be a form of meningitis. Located in Aurora Cemetery is the gravestone of the infant Nellie Burris (1891-1893) with its often-quoted epitaph: "As I was so soon done, I don`t know why I was begun." This site is also well-known because of the legend that a airship crashed nearby in 1897 and the pilot, killed in the crash, was buried here. Struck by epidemic and crop failure and bypassed by the railroad, the original town of Aurora almost disappeared, but the cemetery remains in use with over 800 graves. Veterans of the Civil War, World Wars I and II, and the Korean and Vietnam conflicts are interred here."

Atradumi. Viens dīvains metāla gabals tomēr Aurorā ticis atrasts. 

Saites.
NLO avārijas.