Aliens

Atnācēji Viduslaiku folklorā

Viduslaiku pasakās un leģendās atrodamas daudzas dīvainas radības. Elfi, fejas, rūķi, silfi, gnomi u.c. Šīs būtnes kaut kādā ziņā atšķiras no cilvēkiem. Tās it kā dzīvoja citā pasaulē. Šīm radībām piemita spējas, kādu nebija cilvēkiem. Tā vismaz stāstīts pasakās. Vai šīs būtnes bijušas tikai māņticīgas fantāzijas radīti tēli vai tām bija kāds reāls kodols?
Mums šīs radības eksistē tikai pasakās, tātad fantāzijas pasaulē. Bet viduslaiku Eiropā šķiet neviens nešaubījās par šo būtņu eksistenci. Tā laika cilvēkiem elfi, fejas, troļļi un rūķi un citi teiksmaini tēli bija pašsaprotami. Šie radījumi viduslaiku eiropiešiem bija tikpat reāli kā kaimiņš vai aptiekārs aiz stūra. Viduslaikos cilvēki izauga kopā ar viņiem, tajā laikā šie radījumi bija cilvēku pastāvīgie pavadoņi. 
Paleo SETI tēzes piekritējiem šis leģendas ir interesantas tādā ziņā, ka tajās ir atrodamas paralēles ar mazajām pelēkajām būtnēm no mūsdienu NLO novērojumiem.
Senajās hronikās atrodamas pārsteidzošas lietas. Tās vēsta, ka fejas, elfi un troļļi dzīvoja cilvēkiem līdzās, tirgojās ar viņiem. Un reizēm viņi nolaupīja kādu jaunu meiteni un padarīja viņu grūtu. Neizskaidrojamas grūtniecības gadījumi bijuši zināmi jau pirms tūkstošiem gadu. Mūsu laikos NLO nolaupīto sieviešu liecības (tās iegūtas hipnozes iespaidā) satur līdzīgus elementus. 
Saskarsmē ar gnomiem bija jābūt uzmanīgiem. Nedrīkstēja viņus sadusmot vai apkrāpt tirgojoties. Gnomi bija šausmīgi atriebīgi. Viņi bargi sodīja krāpnieku un ne tikai krāpnieku. Reizēm kopā ar krāpnieku gnomi sodīja arī viņa tuviniekus - uzsūtīja viņiem ļaunas sērgas vai arī nožņaudza. 
Par elfiem, fejām un troļļiem nostāstos saglabāts ne tikai sliktais. Šīm mazajām būtnēm piemita arī labas īpašības. Tās acīmredzot bijušas neizdibināmas būtnes, kuru izturēšanās un garastāvoklis mainījās ļoti strauji un nereti tās varēja būt patiesi agresīvas. 
Viduslaiku teiksmas iespējams radušās Īrijā un Skotijā ap Kristus dzimšanas laiku. Ticība rūķiem līdzīgu būtņu tautai bija dziļi iesakņojusies. Viduseiropā mazie rūķi dzīvoja purvājos, zemes pauguros - feju pauguros - un biezos mežos. Senajām leģendām saplūstot ar kristīgiem motīviem radās ticība, ka šie punduri (rūķi, elfi, fejas) ir Dieva atstumtie eņģeļi, kurus viņš nometis zemē. 
Kāda īru pasaku krājumā par fejām ir atrodama šāda teiksma: „Kad es biju vēl bērns, dzirdēju, ka mans vectēvs runāja par tautu no pauguriem. Neviens nezināja tik daudz nostāstu par fejām kā viņš. Viņš bija stingri pārliecināts, ka fejas pastāv, un nekad negāja purvā pēc kūdras nastas, iepriekš nesagatavojies sastapties ar tām. Viņam bija arī izskaidrojums feju esamībai. Viņš sacīja, ka debesīs esot bijis karš Dieva un eņģeļu starpā. Un pēc četrdesmit dienām un naktīm Dievs esot eņģeļus nometis no debesīm. Daži palikuši gaisā, citi nokļuvuši uz zemes un vēl citi iekrituši jūrā. Reiz dzirdēju kādu vīru runājam, ka tie būtu izpostījuši Zemi, ja viņiem nebūtu cerības Pastarā tiesas dienā atkal nonākt debesīs.”
Šeit uzreiz redzama Bībeles, varbūt pat apokrifu ietekme. Pasaku sākotnējā variantā tas nav apgalvots. Šis teksts labi parāda, ka māņticīgie cilvēki fejām piedēvēja neierobežotu varu un uzskatīja to par pašsaprotamu. 
Tāpat ķeltu leģendās atspoguļojās priekšstats par šo būtņu neierobežot varu. Amerikānis V.E.Vencs atradis nostāstu par fejām, kur minēts kaut kas līdzīgs: „Tās pieder nevis strādniekiem, bet gan militāri aristokrātiskai šķirai... Kādai sevišķai rasei starp mums un gariem, kā tās man sacīja. Viņu spējas ir baismīgas: „Mēs varētu pusi cilvēces iznīcināt, bet tomēr to nedarām,” tās saka, „jo mēs gaidām atpestīšanu.” Pirms trim vai četriem gadiem es pazinu kādu vīru, kuru tās bija situšas ar trieku(!). Viņām ir caururbjošs skats, es ticu, ka tās var redzēt cauri zemei.” 
Fejas piekopa īpatnēju paradumu. Vēlās vakara stundās fejas dejoja riņķa dēju. Šīs dejas laikā skanējusi kaut kāda mūzika. Cilvēki, kuriem gadījās novērot feju dejas, vēlāk stāstīja, ka šī mūzika viņus esot pievilkusi. Viņi jutuši vēlmi dejot līdzi un dejojuši arī. Bet tas vēl nebija viss. Šie līdzdejotāji tika pārcelti tālā svešā zemē, no kurienes nav bijis iespējams aizbēgt. Tomēr dažiem cilvēkiem paveicies izbēgt un viņi par piedzīvoto pastāstīja citiem cilvēkiem. Tā iespējams radās leģendas, nostāsti un pasakas par fejām, elfiem un rūķiem. Savādo notikumu vietas tika sauktas par raganu apļiem. 
19.gs. misters Hārts no Viltšīras kādā novakarē nejauši esot redzējis šādu deju. Viņš redzēja „neskaitāmu daudzumu gnomu vai ļoti mazu cilvēku,” kuri „visu laiku dejojuši riņķī apkārt un dziedājuši, un izdevuši visvisādas savādas skaņas.
Mūsdienās šis būtnes izturas tāpat. 1973.gada oktobri ASV ļoti bieži tika novēroti NLO. Interese par NLO fenomenu iedzīvotājos un informācijas līdzekļos palielinājās. Tajā laikā kāds citplanētietis tika pat nofotografēts (Andris būtu priecīgs, ja varētu par šo gadījumu, ko vairāk uzzināt un protams, vēlas redzēt šī citplanētieša fotogrāfiju). 
1973.gada 22.oktobrī Donotanu laulātais pāris brauca pa šoseju Blekfortas virzienā Indiānas štatā, ASV. Pēkšņi ceļa malā parādījās divas būtnes gaišos kombinezonos. Likās, ka šie tēli kustas līdzi nedzirdamai mūzikai. Kad D.Donotans pēc vairākiem simtiem metru pagrieza mašīnu atpakaļ, lai šo gadījumu noskaidrotu, vairs nekas nebija redzams. Viņš kopā ar sievu pārmeklēja tuvāko apkārtni, lai atrastu redzētās būtnes, bet neatrada. Tad pēc dažām minūtēm Donatani izdzirdēja kaut kādu šņākoņu aiz tuvumā esošajiem kokiem. Brīdi vēlāk redzēja spilgtu gaismas staru uzšaujamies debesīs. 
Nav saprotams, ko citplanētieši ar savu dīvaino izturēšanos vēlas panākt. Tāpat arī viduslaiku cilvēkiem notikumi saistībā ar fejām, elfiem un rūķiem šķita bezjēdzīgi un nesaprotami.
Interesants ir Ziemeļamerikā, Vidējos Rietumos dzīvojošo algonkinu indiāņu cilts nostāsts. Kāds cilts mednieks medību laikā uzdūries apaļam laukumam ar nomīdītu zāli. Viņš šīs pēdas nevarēja izskaidrot un tādēļ paslēpās tuvējos krūmos, lai novērotu klājumu. Pēc kāda laika no debesīm nolaidās apaļš grozs, kurā sēdēja vairākas ļoti skaistas sievietes. Skaistās sievietes izkāpa no sava lidaparāta un klajumiņā sāka dejot. Mednieks savā slēptuvē tupēja tik ilgi līdz viņam radās izdevība nolaupīt vienu no sievietem. Pārējās sievietes pārbijušās un steigšus iekāpa grozā un izzuda mākoņos. Bet mednieks ar nolaupīto skaistuli atgriezies dzimtajā ciemā, un vēlāk viņiem piedzima dēls. Taču šis sakars nebija ilgs. Kāda reizē indiānis sievieti un savu dēlu uz mirkli atstāja vienus pašus. Sieviete to izmantojusi un aizbēga, paņemdama līdzi dēlu. Debesu sieviete devās uz klajumu un, tur nonākusi, izgatavoja jaunu grozu, kopā ar dēlu iekāpa tajā un pacēlās debesīs. Protams, ka nebūs noticis tā kā ir vēstīts algonkinu nostāstā, bet kāds reāls grauds, lai cik niecīgs tas būtu, tajā ir. Tomēr, svarīgi ir atzīmēt vienu momentu šajā nostāstā, proti, no tā izriet, ka atnācēji no debesīm visos laikos uzveduši savas savādās dejas. 
Sastapšanās ar fejām notiek gandrīz tāpat kā kontakti ar citplanētiešiem mūsdienās. Mūsdienu NLO nolaupīšanas gadījumiem ir daudz analogu pasakās par fejām. Bieži kāds cilvēks nejauši, kādā nomaļā vietā uzduras „lidojošam šķīvim,” kura tuvumā atrodas daži lidaparāta komandas locekļi. Liecinieks jūtas kā sastindzis, viņš vairs nevalda par sevi. Spriežot pēc nolaupīto cilvēku liecībām, cilvēku trāpa spilgts gaismas stars, kas viņam laupa kontroli pār kustības spēju. 
Līdzīgi notiek feju pasakās. Fejas stāv ap „feju pauguru” un veic neiedomājamas darbības. Pasakās minēts, ka fejām piemita spēja „sist ar sastingumu,” tās spēja lidot, vai arī vienkārši lēkāja apkārt. Dažreiz fejas bija draudzīgi noskaņotas un apmulsušo cilvēku uzrunāja viņa dzimtajā valodā. Bet bija gadījumi, kad viņas runāja kaut kādā nesaprotamā valodā un jā, tā mēdza notikt, fejas šad un tad palaida arī rokas.
Mazie zemes gariņi, gnomi izskatījās kā cilvēku mazuļi. Bet runājuši skaidri un saprotami. Šajos nostāstos rodamas paralēles ar mūsdienu NLO novērošanas gadījumiem. Arī mūsu laikos daudzi nolaupītie cilvēki stāsta, ka svešie viņus uzaicinājuši ekskursijā viņu kuģi un pat runājuši ar svešajiem par viņu nolūkiem un izcelsmi. Citos gadījumos svešie pret nolaupītajiem izturas nedraudzīgi un viņu valoda skan kā nesaprotama muldēšana.
Vēl viena interesanta paralēle, kas rodama mūsdienu stāstos par NLO un viduslaiku feju pasakās ir laika zudumi jeb laika nobīde. Cilvēki, kuri nokļuva feju paugura, nereti tika laipni un viesmīlīgi uzņemti. Ienācējs atradās gaišā kupolveida telpā, kur viņš kopā ar fejām dejoja. Pēc visa spriežot fejas dzīvojušas pilnīgi citā pasaulē, tā dēvētajā citpasaulē, kāda citā dimensijā. Cilvēkiem, kuri bija tur nonākuši, likās, ka viņš tur uzturējies tikai dažas minūtes, taču pēc atgriešanās cilvēku pasaulē, viņš sapratis, ka uz Zemes pagājušas dienas, mēneši, vai pat simts gadi (laika nobīde - ļoti interesants un saistošs temats). 
Senas austriešu pasakas vēsta par noslēpumainiem kalniem, kur dzīvojusi rūķu tauta. Pat ja cilvēks viņu pasaulē pavadīja neilgu laiku, ārpasaulē bija pagājuši gadu desmiti. Vai gan jau daudz piesauktais A.Einšteins savā relativitātes teorijā nerunā par laika dilitāciju (nobīdi), kas rastos kosmosa kuģim lidojot ar gaismas ātrumam tuvu ātrumu?!! Vai Einšteins bija lasījis gadu tūkstošus vecas dievu teiksmas, vai ne, nezinu, taču tajās ir aprakstīta jau minētā laika nobīde. Piemēram, Bībeles 90.psalma 4.pantā lasāms: „Jo tūkstoš gadi Tavā priekšā ir kā vakardiena, kad tā pagājusi, kā vienas nakts sardze.” Labāk nav iespējams formulēt laika nobīdi, kā tas ir darīts šajā psalmā (laikam, jau par šo tēmu butu jāuzraksta kāds raksts). 

Krievu viduslaiku folkloras mošķi. 
Baba Jaga. Slaveno krievu pasaku raganu lidojumos pavada tik stiprs vējš, ka koki tiek izrauti ar saknēm vai noliekti pie zemes. Senkrievu lauku piestas bija darinātas cilindra formā ar konusveida galu, kura varētu saskatīt kādu līdzību ar raķešveida lidaparātu. 
Mazā raganas istabiņa stāv uz vistas kājas, ir bez logiem un bez durvīm - nu gluži ka kosmiskais modulis, kas nosēdies uz "pekām." Ragana tur iekšā guļ ar galvu atbalstījusies vienā sienā, ar kājām otrā. 
Nemirstīgā Kaščeja un Zmeja Goriniča ierašanās tiek aprakstīta ka dārdu kokofonija, kad zeme dreb un simtgadīgs mežs paklanās.

Saites.
Atnācēji.
NLO novērojumi Viduslaikos.