Aliens

Antīkie NLO novērojumi

Senā Ķīna. XXVI gs.pmē. Ķīnas ziemeļos, Huanhē upes rajons. 
"Ola, ko radijuši dievu Sa un Bala maģiskais spēks
Iznāca sava pašu smaguma dēļ
No dievišķā tukšo debesu klēpja.
Čaumala kļuva par aizsargājošu bruņu,
Apvalks aizsargāja kā bruņa,
Baltais kļuva par varoņu spēka avotu.
Iekšējais apvalks kļuva
Par apvalku tiem, kas tajā mita...
No paša Olas viduča iznāca cilvēks,
Burvju spēka pārvaldītājs..."
Tā aprakstīts kuģis, kurā uz Zemes nolaidās "debesu dēls" Huandi.
Avots: Мизун Ю. "Внеземные цивилизации. Троицк, "Экология и здоровье," 1993.g., 15.lpp.

2000.g.pmē. Japāna, Kjusju province. Čin Sana kapenē saglabājies zīmējums ar seno ķēniņu, kas paceltām rokām sveic 7 debesīs lidojošus diskus.

Senā Ēģipte. Ēģiptiešu rokraksts, tā saucamais Tulija papiruss (nosaukums no tā, ka tas tiek glabāts Vatikāna muzeja eģiptoloģijas nodaļas vadītāja profesora A.Tuli kolekcijā, Vatikānā), kas sarakstīts XV gs pmē. vēsta, ka Tutmesa III valdīšanas "22.gada, ziemas trešajā mēnesī, pulksten sešos pēcpusdienā parādījās milzīgs regulāras formas priekšmets, kurš lēni virzījās uz dienvidiem."

Cits papirusa tulkojums vēsta: «Divdesmit otrajā gadā, trešajā ziemas mēnesī, dienas sestajā stundā Dzīves nama rakstveži ieraudzīja debesīs ugunīgu bumbu... Redzot šo dīvainību, rakstveži sabijās un krita gar zemi. Pēc vairākām dienām tādas pašas bumbas parādījās debesīs ļoti lielā skaitā. Tās ilgi vēroja karavīri ar pašu faraonu priekšgalā. Pēc tam bumbas pacēlās gaisā un aizlidoja, bet no debesīm sāka krist zivis un putni. Faraons lika atnest ziedojumus un sadedzināt tos, lai aizdzītu tumsas spēkus. Visu, kas notika tajā dienā, viņš lika ierakstīt Dzīves nama annālēs, lai liecība par notikušo saglabātos uz mūžīgiem laikiem."
Vēl ir minēts, ka faraona Tutmesa II NLO redzējuma stāsts iegravēts akmens stēlā: "Klausieties, jūs, dienvidu zemes, kas atrodas uz svētā "Abu zemju troņa" kalna, ļaudis. Lai top jums zināms brīnums, ko sūtījuši dievi Amons un Ra. Bija otrā nakts stunda, kad sardze saskaņā ar pavēli devās apgaitā. Pēkšņi dienvidos uzlēca nezināma zvaigzne - nekad iepriekš nekas tāds nebija noticis! Tā bija vērsta pret maniem ienaidniekiem un apžilbināja viņu sejas. Neviens ienaidnieks nespēja mums pretoties. Un mana varenība metās tiem virsū, un nebija vairs viņiem kaujas ratu! Es noslīcināju ienaidniekus viņu pašu asinīs."

Ēģipte, Barsahida, 800.g.pmē.
Franču eģiptologs Žals Lūks Boma atšifrējis hieroglifu tekstus no māla plāksnītēm, kas tikušas atrastas 1999.gada beigās Barsahidā - nelielā ciemā netālu no Kairas. Ž.L.Boma izpētījis 73 plāksnītes un vienā bijis tāds saturs: "Viņi izkāpa no lidojošā putna, kas ilgi riņķoja virs pilsētas. Divi gaisa ceļotāji veica maģisku rituālu uz Svētās zemes, iegāja ugunīgajā putnā-bumbā un aši attālinājas debesīs." Šie novērojumi attiecas uz faraona Nihihora valdīšanas laiku. Pats eģiptologs ieska pret šo tulkojumu izturēties piesardzīgi. 

Senā Divupe.
Šumeru, akādiešu, asīriešu un babiloniešu cilindriskajos zīmogos ir attēlotas lidojošas lodes: Dievi spārnotos kuģos. Šos attēlojumus var traktēt kā NLO. Seno divupiešu rakstos bieži minēti Atnācēji no debesīm - Anunaki, kas atnesuši civilizāciju Divupes reģionā.
Bez tam, nostāstos par Oanesu - Divupes reģiona zivjastaino civilizatoru, figurē "ola," kas šīs tēmas izpratnē varētu būt NLO. Arata teksta komentāros stāstīts, ka "ola", no kuras iznākusi šī dievība, bijusi izmesta Eifratas krastā Bābeles rajonā. Pirms iegremdēties upes ūdeņos, "ola" gaiši spīdējusi.

Senā Izraēla.
Senebreju teksts "Ādama un Ievas dzīve" vēsta, ka Ādams reiz debesīs ieraudzījis NLO: "Tad es redzēju ratus, līdzīgus vējam un to riteņi bija ugunīgi." Tajā pašā tekstā stāstīts, ka pēc Ādama nāves "...Ieva paskatījās debesīs un ieraudzīja tuvojamies gaismas ratus, kurus vilka četri mirdzoši ērgļi, kuru godību nespēj izteikt neviens no mātes miesām dzimušais, nedz arī uzskatīt viņu seju, un eņģeļi gāja ratiem pa priekšu".
Citā apokrifā "Mozus apokalipse" arī pieminēti šie rati: "Bet Dievs atbrauca uz paradīzi ratos, kurus vilka ķērubi..."
VD Ecekiēla grāmatā aprakstīts pravieša Ecekiēla NLO redzējums. Par to sīkāk stāstīts esejā Ecekiēla zvaigžņu kuģis.

Senā Ķīna.
Sens ķīniešu teksts vēsta, ka imperatora Tjaņa Å ena valdīšanas ēras sestā gada "vasaras ceturtajā mēnesī, zvaigzne, kura bija tik liela kā 1 dou mers, aizripoja ar pērkonam līdzīgu troksni no ziemeļiem uz dienvidrietumiem, apgaismodama visu Padebešu impēriju."

Senā Grieķija. Kādā sengrieķu mītā tiek stāstīts par "lodi, kas nolaidās no debesīm un uzkārās virs pilsētas. Naktī šī lode esot izstarojusi gaismu un visi to uzskatījuši par dievu radītu, un pārņēma ļaudis šausmas, jo lodē tie sazīmēja briesmīgu nelaimju priekšvēstnesi."
Sengrieķu filozofs Anaksagors, kas dzīvoja V gs.pmē., vairākas dienas pēc kārtas novērojis debesīs lidojam (karājamies?) neparastu gaismu izstarojošu objektu "baļķa" lielumā.
Iespējams, ka senajiem grieķu domātājiem bija kāds priekšstats par Atnācējiem no citām pasaulēm. Vai gan citādi Platons (IV gs.pmē.) būtu šādi raksturojis dēmonus (NLO-nautus?): „Dēmoni ir rase, ka pārspēj cilvēkus, bet pakļaujas dieviem; viņi tika radīti lai novērotu cilvēkus un viņu darbus.”

Tibeta. Seno tibetiešu tekstos Kandžur un Tandžur aprakstītas lidojošas mašīnas, kuras līdzinās debesu pērlēm, bet citas - caurspīdīgām lodēm.

Senā Roma.
Romiešu vēsturnieki savos darbos ziņo par lidojošajiem vairogiem. Nav jābūt speciālistam ufoloģijā, lai saprastu, ka te runa ir par NLO. Senajā Romā šos vairogus godāja, kā dievišķus un tie bija saistīti ar kara dievu Marsu. Leģenda vēsta, ka Romas etrusku ķēniņa Numa laikā no debesīm nokritis mazs vairogs. Balss no debesīm pavēstījusi, ka Romas valsts pastāvēšot un būšot varena tik ilgi, kamēr šis vairogs tiks glabāts starp vissvētākajām relikvijām. Ķēniņš Numa pavēlējis izgatavot 11 šī, no debesīm nokritušā, vairoga kopijas. Pēc citas versijas no debesīm uzreiz nokrituši 12 vairogi. Ķēniņš Numa izveidoja 12 priesteru kolēģiju, kurus sauca par sallijiem, jeb lecējpriesteriem. Šo priesteru kolēģijas uzdevums bija glabāt un uzraudzīt 12 svētos vairogus.
Kāds romiešu vēsturnieks par to raksta: "Tāpat viņš izvēlējās Marsam cīnītājam divpadsmit lecējpriesteriem, kā atšķirības zīmi deva viņiem izšūtus kamzoļus un virs kamzoļa krūtim bronzas bruņas: viņš tiem pamācīja, kā jānēsā debesu vairogi, ko sauc par tarčām."
Tarčas bija ovāli no abām pusēm iegriezti vairogi. Tie redzami arī senos attēlos. Šo vairogu formu aprakstiījis arī sengrieķu dzejnieks Homērs (VIII gs. pmē.). Šo vairogu formai var izsekot līdz pat bronzas laikmetam.
Senie romiešu vēsturnieki lidojošos vairogus piemin saistībā ar citām mīklainām debesu parādībām: "Amiterno apgabala daudzās vietās redzēti baltā tērpti vīri, kas nākuši no tālienes. Saules staru vainags kļuva mazāks. Pie Prenestes no debesīm krita gaismekļi, pie Arpi debesīs karājās vairogs, mēness bija redzams kopā ar Sauli, bet naktī bija redzami divi mēneši. Debesīs parādījās rēgu kuģi."

NLO Tīras aplenkuma laikā. 332.g.pmē. Aleksandrs Lielais aplenca feniķiešu pilsētu Tīru. Tīra bija labi nocietināta pilsēta ar 17 m augstiem nocietinājuma mūriem. Septītajā aplenkuma mēnesī notika kaut kas pārsteidzošs: "Kādudien virs maķedoniešu nometnes pēkšņi parādījās šie lidojošie vairogi, kā tie tika saukti. Tie lidoja izkārtoti trijstūra veidā, smailē bija viens ļoti liels, pārējie bija uz pusi mazāki. Pavisam tie bija pieci. Tie lēni vairākas reizes apriņķoja virs Tīras, kamēr tūkstošiem karotāju abās pusēs pārtrauca cīņu un tos pārsteigti vēroja. Pēkšņi no lielākā kuģa nāca gaismas stars, kas iecirtās mūros un to sagrāva, sekoja citi zibeņi, un tie izpostīja mūrus un torņus, it kā tie būtu būvēti no māliem un uzbrucējiem atbrīvoja ceļu... Lidojošie vairogi vēlreiz apmeta loku virs pilsētas..., tad tie strauji pacēlās augšup un drīz izzuda zilajās debesīs." Vai arī - turpināja riņķot virs pilsētas, kamēr tā bija maķedoniešu ieņemta.
Pēc trīs gadiem atkal parādījušies šie lidojošie vairogi, izraisot paniku Aleksandra Lielā armijā. Šādas ziņas sniedz romiešu vēsturnieki L.Oresijs un J.Obsekvencs 91.g.pmē.
Šis apraksts esot Džovanni Droisena grāmatā "Aleksandra Lielā stāsti." Visdrīzāk, notikums izdomāts.

Daudz ziņojumu par apaļas formas NLO ir romiešu rakstnieku un vēsturnieku darbos: Jūlijam Obeskvīnam - 63, Titam Līvijam - 30, Ciceronam - 9, Plīnijam vecākajam - 26, Dionam Kasijam - 14.

NLO Senajā Grieķijā. Grieķu filozofs Anaksagors (V gs.pmē.) redzējis debesīs baļķa formas objektu. Tas karājies nekustīgi vairākas dienas un neparasti spīdējis.
Pirms 2000 gadiem dzīvojošais romiešu filozofs Seneka arī rakstījis par NLO. Daudz detalizētāk NLO apraksta Plīnijs Vecākais: NLO var būt diskveidīgi un dzintara krāsā ar nelielu starojumu, tie var but arī mucveidīgi vai apaļi objekti, kā arī raga formā izliekti un lapveidīgi.
Arī romiešu advokāts un valstvīrs Marks Tullijs Cicerons (106.-43.g.pmē.) rakstā "Par brīnumiem" rakstīja par mīklainiem notikumiem, kad, piemēram, pie debesjuma bija redzamas divas saules: "Cik bieži mūsu senāts decemviriem ieteicis meklēt padomu Sibillas grāmatā, kad parādījās divas saules, vai trīs mēneši un kad pie debesīm bija redzamas uguns liesmas. Vai toreiz, kad saule spīdēja dienu un nakti un debesīs bija dzirdams troksnis it kā debesis grasītos sabrukt, un bija redzamas savādas lodes."
Senie vēsturnieki ir atstājuši liecības, ka neilgu laiku pēc Jūlija Cēzara slepkavības (44.g.pmē.), cilvēki debesīs novērojuši savādas parādības. Tiek ziņots, ka debesīs esot pacēlušies vairogi un šāviņi.

Plūtarhs (50.-120.g.) arī raksta par mīklainām debesu parādībām pēc Cēzara nāves: "Dievu sūtītas zīmes bija liela komēta, kas septiņas dienas pēc Cēzara nāves spīdēja pie debesīm un tad pazuda, un saules gaisma bija blāva visu to gadu, jo tā lēca nespodra un tai nebija īsta siltuma, lai kliedētu tumsu un miglu."
Vēl Plūtarhs raksta, ka Pompeju agri no rīta pirms Farsalas kaujas (48.g.pmē.) pamodināja juceklis un karavīru izbailes: "Rīta sardzes maiņā pār Cēzara mierīgo nometni uzliesmoja spoža gaisma, tad gaisā pacēlās liesmas un gāzās lejup pār pompejiešiem. Cēzars stāsta, ka viņš, apstaigādams sargnodaļas, pats to redzēja."
Savā grieķu vēsturē Plūtarhs apraksta gadījumu, kad 102.g.pmē. debesīs virs Amerijas un Turdentas pilsētām parādījušies milzīgi drotiki un liesmojoši "vairogi," kas sākumā kustējušies atsevišķi, bet pēc tam saplūduši kopā. Tai pat laikā daži objekti apsteiguši citus, lai gan to starpā nav bijusi vērojama kāda pretestība. Novēroto objektu vīdū bijuši arīcigāra un disku formu objekti.
otrs Plūtarha aprakstītais gadījums noticis 73.g.pmē. netālu no Dardaneļu jūras šauruma, kur kaujai gatavojušies romieša Lukullas un Bosforas ķēniņa Mitridāta IV armijas: "...Kā piepeši pilnīgi negaidīti debess atvērās un tapa redzams liels ugunīgs ķermenis, līdzīgs mucai, kas treaucās lejup starp abām armijām. Šīs pzrādības sabiedēti, pretinieki izšķīrās bez kaujas."

Par NLO līdzīgām parādībām esot rakstījis arī Ful(k?)idīds un Tits Līvijs.

Aristotelis tos sauca par "debesu diskiem," Plīnijs savā "Dabas vēsturē" sniedzis lidojošo objektu klasifikāciju: "diskoīdi" - diska forma dzintara krāsā ar nelielu daudzumu izejošo staru no tiem; "piteji" - mucas formas vai apaļi objekti; "serati" - raga formas objekti; "lampadas" - degošu lāpu formā.

Kopumā 50 romiešu autoru darbu analīze parādīja, ka tajos 39 reizes aprakstīti uguņi debesīs, 11 reizes - "lidojošie vairogi," 8 reizes - ugunīgas bumbas, 12 reizes - 2 vai vairāk Saules, 5 reizes - "nakts Saule" un 7 reizes - nezināmi objekti. Aprakstot šos objektus, romiešu autori parasti salīdzināja tos ar tādiem pazīstamiem ķermeniem kā saule, mēness, apaļi vairogi, baļķi u.c.  

Jūdu rakstos. 
Ecekiēla grāmatā. 
Cakarijas grāmatā par NLO. Cakarija ir viens no 12 mazajiem žīdu praviešiem. Tā grāmatas 5.nodaļā teikts, ka Cakarija debesīs ieraudzīja cilindra formas objektu - "lidojošu mucu," par ko eņģelis vinam teic, ka tas ir "lāsts, kas mūžīgi karāsies virs Zemes." Oficiālā tulkojumā tas izklausās tā:
    1 Un es no jauna pacēlu savas acis un paskatījos, un raugi - tur tuvojās lidojošs rakstu tīstoklis.
    2 Un, kad viņš man jautāja: ko tu redzi? - es savukārt atbildēju: es redzu lidojošu rakstu tīstokli, tas ir divdesmit olekšu garš un desmit olekšu plats.
   3 Un viņš teica man: tas ir lāsts, kas gulstas pār visu plašo zemi; jo ikviens, kas zog, tiks aizrauts prom no šejienes saskaņā ar to, kas rakstīts vienā pusē, un ikviens, kas nepareizi zvēr, tiks aizrauts prom no šejienes saskaņā ar to, kas rakstīts otrā pusē.
Daniēla grāmata un NLO. Kaut kur taja esot teikts, ka Daniēls debesīs redzējis "ugunīgus riteņus."
NLO Kumranas rakstos. Tajos kaut kur esot teikts, ka Ieva ieraudzījusi ugunīgus ratus, ko cauri mākoņiem nesuši 4 ērgļi. Rati nosēdušies blakus Ādamam, kurš skaidri redzēja, ka starp riteņiem kūpēja dūmi.

Seneka un NLO (I gs.). Savā darbā "Naturālisma jautājumi" raksta: "Mūsu laikmetā ne reizi vien gaišās dienās debesīs novēroti gaismas kūlīši, kas šķērsojuši debesis no austreņiem uz rieteņiem, vai otrādi..."

Posidoniuss vēsta par "liesmu apņemtiem stabiem un vairogiem, kā arī citiem spīdošiem objektiem... Šīs ugunis debesīs parādās ne tikai naktīs, bet arī dienā, un tās nav ne zvaigznes, ne debesu ķermeņu daļas..."

235.gadā Ķīnā virs karavadoņa Lianža karaspēka apmetnes pie Vejnanas parādījās ugunīgi sarkans meteors, kas kustējies no ZA uz DR un oizstarojis kinžala veida starus. Trīs reizes tas esot nolaidies gan karaspēka priekšā, gan aiz tā, pārvietojoties uz priekšu un atpakaļ. 

Šķiet, arī Sv.Antonijs (251.-356.g.) saskāries ar NLO. Viņa dzīves aprakstā satikšanās ar dēmoniem aprakstīta ļoti interesanti: "šausmīgi radījumi ar tukšām, melnām acīm un grumbainiem ķermeņiem kāpa ārā no degoša riteņa, kas atlidoja tieši no elles."

Vēl kāda liecība, ko pierakstīja itāļu vēsturnieks A.Fenoljo. Mūsu ēras 268.gadā Sīrijas pilsētas Palmīras iedzīvotaji debesīs redzēja pat divus NLO: "....divas lielas ugunīgas lodes, kuras rotēja cieši viena otrai blakus un pēkšņi izšķīrās, krustu sķērsu šāva garus gaismas zibeņus. Viena lode nolaidās zemāk un zibens ātrumā pārlidoja pāri pilsētai, tā ka temperatūra pēkšņi pacēlās un daudzas palmas nokalta." Šī izrāde virs Palmīras turpinājās līdz "viena no lodēm pārvērtās milzīgā mākonī, no kura smiltīs nokrita akmeņi un izpostīta objekta gabali, bet otra lode pazuda debesīs." NLO divkaujas apraksts!

Ziemeļamerikas indiāņi un NLO. Saskaņā ar krievu vēsturnieka V.Vilinbahova sniegto informāciju Ziemeļamerikas indiāņu nostāstos minēti apaļi lidojoši objekti. Tā, piemēram, Vaiomingas pavalsts indiāņu leģendās stāstīts par to, ka daudzus gadus atpakaļ no debesīm atlidoja liels "ritenis," kas nolaidās Šamaņu kalna virsotnē, bet pēc tam aizlidojis ar izbiedēta putna ātrumu.
Minesotas pavalsts un Kanādas indiāņu leģendās stāstīts, ka "ilgi pirms eiropiešu ierašanās tur bez skaņas lidojuši apaļi rati, kas varējuši nosēsties jūrā."

Saites.
NLO novērojumi.