Aliens

Antigva un Barbuda

Salu valsts Karību jūrā.

Tūristam! Antigvā un Barbudā, Barbadosā, Grenādā, Jamaikā un Sentlūsijā ir stingri likumi, kas aizliedz civiliedzīvotājiem valkāt apģērbu, kas ir līdzīgs militārajām uniformām. Tāda stila apģērbu nedrīkst ievest arī bagāžā. Tāpat arī aizliegts valkāt kamuflāžas mugursomas vai rokassomiņas. Šāds aizliegums pastāv valstīs, kuras ir piedzīvojušas iekšējos konfliktus ar nemiernieku grupējumiem vai teroristiem, un nevēlas, lai civiliedzīvotāji un tūristi tiktu nejauši uztverti par bruņotiem kaujiniekiem. 

Vēsture. Ap 1200.gadu no Dienvidamerikas uz Vadadlas salu atīrās karībi. Viņi bija ārkārtīgi agresīvi, tādēļ vietējie iedzīvotāji aravaki bija spiesti bēgt. Jaunie saimnieki apmetās netālu no Indiāņu līča. Šeit viņi veidoja sarkani baltu keramiku. Tā kā tādu pat kera miku gatavoja arī aravaki, tad zinātnieki izteica versiju, ka aravaki un karībi ir viena un tā pati tauta.
1493.gadā Antigvas salu atklāja Kolumbs un nosauca par Santa maria de la Antigua.
Pirmie eiropiešu pārceļotāji te ieradās 30 gadus pēc Kolumba atklājuma. Te apmetušos spāņu dzīve bija grūta dēļ saldūdens avotu trūkuma un kanibālu uzbrukumiem. Tādejādi kolonisti aizbrauca uz Hispaņjolu (tagadējā Haiti). Tā šīs salas tika "aizmirstas" uz 100 gadiem.
Pirmir tās atkal atminējās briti, kas pieteica savas pretenzijas uz Antigvu un pēc 3 gadiem še izsēdināja kolonistus. Par godu šim priecīgajam notikumam tika uzslieta Sv.Džona koka baznīca, kas gan nebija veiksmīgs pasākums - tā daudzkārt tika izpostīta no zemestrīcēm un ugunsgrēkiem.
Tikām britiem bija tādas pat problēmas ar karībiem, kā iepriekšējiem kolonistiem. Karībi periodiski uzbruka, nodedzināja mājas, sievietes un bērnus aizdzina kalpībā. Reiz karībiem izdevās nogalināt pat gubernatoru. Lai izspiestu britus no Vadadlas, indiāņi noslēdza savienību ar frančiem, kas arī tēmēja uz salu. Ta arī notika, ka franči iebruka un ieņēma salu 1666.gadā.
Franču valdīšana ilga gan tikai gadu un 1667.gadā briti atjaunoja salā savu varu. Par atriebību par savienību ar frančiem, viņi pilnībā iznīdēja karībus.
Briti salā sāka lielu bīvniecību. Lai aizsargātu Antigvas galvaspilsētu Sandžonsu, briti XVII gs. vidū Kazu kalnā uzcēla Baringtona fortu - nosauca britu admirāļa vārdā, kas sakāva frančus ekspedīcijā Sentlūsijas salā. Vēlāk te atradās stacija, kas ar gaismas signāliem un karodziņiem regulēja kuģu ienākšanu ostā. No forta bija lieliska pārredzamība, labi varēja apšaudīt līča rajonu. Toties fortu nevarēja apšaudīt no jūras, ar tā uzcelšanu bija pietiekami, lai pārtrauktu cilvēkēdāju uzbrukumus. Karību bija kļuvis gaužām maz. Nostāsts vēsta, ka pēdējie Antigvas karībi atairējuši Indiāņu līcī, uzkāpuši Velna tiltā un visi uz galvas metušies lejā putojošajā straumē. 
Tikuši galā ar mežoņiem, briti ņēmās būvēt vēl nopietnākus nocietinājumus - šoreiz pret frančiem, kas bieži šeit ieradās laupīšanas nolūkos. Pabeidza būvēt Džeimsa fortu, kam bija jāpiesedz piekļuve galvaspilsētai no ziemeļiem. Laikam jau forta nocietinājumi izskatījās tik iespaidīgi, ka franči tā arī nemēģināja tam uzbrukt. Visiem garām peldošajiem kuģiem bija jāmaksā 18 šiliņi kaujas gatavibas uzturēšanai.

Aplūkojamie objekti.
      Angļu osta.
      Admirāļa Nelsona doki. Viena no nozīmīgākajām koloniālā perioda liecībām visā reģionā.

      Sv.Džona baznīca. Par godu britu kolonistu atnākšanai salā tika uzslieta Sv.Džona koka baznīca, kas gan nebija veiksmīgs pasākums - tā daudzkārt tika izpostīta no zemestrīcēm un ugunsgrēkiem. Ta nu kārtējo reizi, kad salinieki baznīcas vietā atrada baļķu kaudzi, tie nosprieda uzcelt baznīcu no akmens. Arhitekts Fūlers izdomāja, ka baznīca no āra būs no akmens, bet iekšpuse jāizšuj ar vecās baznīcas kokiem. Arhitekts uzskatīja, ka priežu elastīgā koksne pasargās akmens baznīcu no sagrūšanas. Tā arī ir noticis, ka baznīca bez kapitālā remonta stāv jau 200 gadus. Ļaunas mēles gan salīdzināja Fūlera celto baznīcu ar pagānu svētnīcu, virs kuras slejas 2 falliski torņi.
Tomēr ar laiku salinieki pierada pie šāda arhitektūras stila un tagad Sv.Džona baznīca tiek uzskatīta par visiespaidīgāko neobarokālo celtni Vestindijā.

      Velna tilts. Nostāsts vēsta, ka pēdējie Antigvas karībi atairējuši Indiāņu līcī, uzkāpuši Velna tiltā un visi uz galvas metušies lejā putojošajā straumē.  Velna tiltam indiāņu pasaules uzskatā bija īpaša vieta, jo šeit dzīvoja galvenie salas gari. Atlantijas okeāna straumes, kas sākās pie Āfrikas rieteņu krastiem, nonāca līdz Antigvai un sitās pret tās klinšaino krastu. Tūkstošiem gadu laikā straume izskalojusi krastu līdz tādai stadijai, ka zem tā pat šļācās geizeri (kā gan, jo geizeri taču ir vulkāniskas dabas?).

      Džeimsa forts. Tikuši galā ar mežoņiem, briti ņēmās būvēt vēl nopietnākus nocietinājumus - šoreiz pret frančiem, kas bieži šeit ieradās laupīšanas nolūkos. Pabeidza būvēt Džeimsa fortu, kam bija jāpiesedz piekļuve galvaspilsētai no ziemeļiem. Pirmie zemes darbi še sākās 1680.gadā. Kad iekšējās ēkas apjoza varena akmens siena, būvniecību oficiāli paziņoja par pabeigtu. Kazarmu, pulvera pagrabu un lielgabalnieku māju uzcelšanai vajadzēja vēl apmēram 60 gadu. Cietoksnī var iekļūt no dienvidu puses caur saglabātiem vārtiem. 
Šodien forts ir pamests. Var aplūkot tajā esošos lielgabalus.

Saites.
Karību jūra.