Arhangeļska
- Detaļas
- Publicēts 07 Aprīlis 2018
- 2299 skatījumi
Krieviski - Архангельск.
Lielākā koka pilsēta pasaulē, Arhangeļskas apgabala centrs.
Vēsture. Pēteris I pie Arhangeļskas lika ierīkot Solombalas kuģu būvētavu (Соломбальскaя верфь) laikā, kad centās izveidot Krievijas kara floti. Savas darbības beigu posmā pats to arī lika slēgt.
Lielā Ziemeļu kara laikā (1699.-1721.g.). Kad kara sākumā 1700.gada 30.novembrī krievu armija cieta graujošu sagrāvi no zviedriem pie Narvas, krievu rīcībā vairs nebija līdzekļu, lai pretotos zviedru armijai. Lai gan Kārlis XII nevajāja Pēteri I, tomēr krievu ķeizars pamatoti uzskatīja, ka ar to gan konfrontācija ar zviedriem nebeigsies un pirmāmkārtām bija norūpējies par Arhangeļskas aizsardzību. Arhangeļskas osta tobrīd bija vienīgā Krievijas osta caur kuru notika tirdzniecība ar Eiropas valstīm. Ņemot vērā to, ka zviedru flote bija spēcīgākā Baltijā, bet krieviem flotes vispār nebija, bija visai iespējams, ka to sūtīs uzbrukumā Arhangeļskai.
Visai drīz sāka ienākt ziņas, kas apstiprināja Pētera I bažas, bet Arhangeļska nebija gatava aizsardzībai. Pēteris I burtiski apbēra vojevodu Alekseju Prozorovski (Алексей Прозоровский) ar nocietinājumu būves pieprasījumiem. Tiem bija jābūt paredzētiem uz garnizonu ar tūkstoš kareivjiem. Tomēr, ņemot tā laika Krievijas impērijas neefektīvo pārvaldi, operatīvi nekas uzcelts netika. Timai 1701.gada aprīlī Prozorovskis ziņoja, ka nocietinājumu būve uzsākta Linskprilukas salā (остров Линский Прилук) - tur galu galā Arhangeļskas aizsardzībai tika uzbūvēts Novodvinskas cietoksnis (Новодвинская крепость), kas kādu laiku bija viens no labākajiem Krievijas impērijā.
Kā noskaidrojās visai drīz, cietoksnis nebija celts velti un zviedriem viss bija skaidrs par Arhangeļskas nozīmi. No Eiropas sāka pienākt krieviem pavisam trauksmainas ziņas, ka zviedri gatavo eskadru uzbrukumam Arhangeļskai. Uzbrucējiem gan trūka ļaužu, kas spētu izvest zviedru eskadru pa ūdens ceļu līdz Arhangeļskai.
Nu Arhangeļskas nocietināšanas plānus nācās steidzami mainīt un tika nolemts uzsliet pagaidu zemes nocietinājumus un izvietot tajos artilēriju. Darbus vadīja vācu inženieris Georgs Reze.
Par zviedru eskadras uzbrukumu Pēteris I uzzināja ar novēlošanos 1701.gada jūnija vidū, kad zviedru kuģi - trīs fregates, divi galioni un divas šņavas (шнявa - neliels burukuģis, liellaiva) jau bija devušies ceļā. Pēteris I tūdaļ nosūtīja uz Arhangeļsku vēstuli ar pavēli nekavējoši gatavoties aizsardzībai - tiesa, tā sasniedza adresātu jau pēc kaujas.
1701.gadā Baltajā jūrā parādījās 7 zviedru kuģu eskadra. Tomēr to uzdevums nebija vis Arhangeļskas ieņemšana, bet gan Solombalas ostas un kuģu būvētavas sagrāve. Zviedru kaujas plānus izgāza vietējā forvātera nezināšana. Un tā, 1701.gada jūlija sākumā zviedri sagrāba pomorus pūpes vīru (кормщик) Ivanu Sedunovu (Rjabovu, Иван Седунов, Рябов) un Dmitriju Popovu. Ir versija, ka šie abi padevušies zviedriem tīši, lai iemānītu to kuģus uz sēkļa pie Novodvinskas cietokšņa, katrā ziņā Rjabovs neko nepateica par sēkļiem. Rjabovam zviedri tiešām lika parādīt eju uz Novodvinskas cietoksni, bet Popovs darbojās kā tulks. Pomori izvadīja galeonu Tjova Letit un liellaivu Mjohunden uz sēkļa tieši cietokšņa dižgabalu priekšā un abi kuģi tika iznīcināti. Interesanti, bet, lai to paveiktu, bija nepieciešama veselas 10 stundas ilga apšaude, pie tam abi kuģi bija nekustīgi. Grūti pat iedomāties ar ko beigtos kauja, ja tajā piedalītos septiņi manevrētspējīgi zviedru kuģi.
Šīs neveiksmes rezultātā zviedru flotes pamatspēki nemaz nemēģināja veikt lielu uzbrukumu un eskadra devās prom. Krievi trofejās sagrāba galeonu un dižgabalus no abiem kuģiem. Tā krievi saglāba savu vienīgo tirdzniecības ostu ar Eiropu.
Rjabovu un Popovu zviedri nošāva, Popovs patiesi gāja bojā, bet Rjabovs izlikās miris, iespēja pārmesties pār bortu un tikt līdz savējiem. Krievi izrīkojās sev raksturīgā stilā - Rjabovu arestēja un apsūdzēja sadarbībā ar ienaidnieku. Tomēr tai paša gada rudenī pomoru atbrīvoja saskaņā ar Pētera I personīgu rīkojumu. Tālāk par viņu nekas nav zināms.
1732.gadā ar viens no saviem svarīgākajiem rīkojumiem ķeizariene Anna atjaunoja Solombalas kuģu būvētavas darbību. Tieši viņas valdīšanas laikā šī kuģubūvētava kļuva par otro lielāko valstī pēc Pēterpils Admiralitātes kuģubūvētavām.
19??.gada 27.jūlijā no Arhangeļskas svinīgi uz Franča Jozefa zemi tika izvadīta neveiksmīgā G.Sedova polārā ekspedīcija.
Krievijas Pilsoņu kara laikā. Briti, franči un amerikāņi izsēdināja nelielus ekspedīcijas spēkus Murmanskā un Arhangeļskā. 1918.gada 6.martā tikai trīs dienas pēc Brestas miera noslēgšanas Murmanskā izsēdās britu karaspēka vienība. Drīzumā briti izsēdināja lielu vienību un ieņēma arī Arhangeļsku un pārtrauca satiksmi par Murmanskas dzelzceļu.
Tā kā Arhangeļska ir no koka, tad dzīvojamais fonds šodien ir ārkārtīgi sliktā stāvoklī. Tomēr vecās cara laikā celtās mājas turas joprojām, kamēr Staļina laikā būvētās jau ir beiktas. Eksistē nostāsti, ka senie pilsētas būvnieki nekad neesot cirtuši kokus tā dēvētajās "svētajās birzīs." Padomju laikā šādus uzskatus pasludināja par tumsonīgiem, un cirta svētās birzis. No šīm birzīm tika uzcelta lielākā Arhangeļskas daļa, kas stipri bojājas.
Saites.
Arhangeļskas apgabals.