Aliens

Abu Bakrs (632.-634.g.)

„Jaunavas tēvs,” šo vārdu viņš pieņēma neilgi pirms nāves.
Pirmais musulmaņu kalīfs pēc pravieša Muhameda nāves un 1. no "Taisnīgajiem" kalīfiem, kas valdījis no 632. līdz 634.gadam.

Radniecība. Meita – Aiša, kas kļuva par pravieša Muhameda mīļāko sievu.

Dzīvesgājums. Pirmais arābu kalifs pēc Muhameda nāves.
Dzimis ap 573.gadu ar vārdu Abd Allah nelielā kuraišītu tirgoņa ģimenē. Ilgu laiku bija Muhameds labā roka Medīnā. Līdzēja pravietim radīt arābu administratīvo sistēmu, veda daudzas sarunas ar tuvākām un tālākām klejotāju-arābu ciltīm.
Bija pirmais no Muhameda ģimenei nepiederošajiem, kas pieņēma islāmu.
Pavadīja Muhamedu slavenajā bēgšanā no Mekas uz Medīnu 622.gadā.
Muhameda pēdējās slimības laikā Abu Bakrs vadīja lūgšanas pirmajā mošejā. Par Muhamedam izrādīto atbalstu Abu Bakrs guva vārdu „Uzticamais” (as Siddik).
Varas jautājumu pēc Muhameda nāves atrisināja tādējādi, ka izvirzīja ietekmīgu cilvēku no Muhameda klana – hašimītiem. 632.gadā Medīnā notika sapulce, kurā nolēma izvirzīt Muhameda pārmantotāju. Tāds cilvēks izrādījās Muhameda znots un brālēns Ali ibn Abu Talibs, kas bija iemantojis dievbijīga un kaujās drosmīga vīra reputāciju. Tomēr pret viņa kandidatūru uzstājās vecākais Abu Bakrs, kas arī tika izvēlēts par pirmo kalifu. Pilns viņa tituls bija – „Dieva Pravieša Pārmantotājs” (Halifat Rasul Allah). Nav zināms vai Abu Bakrs tika ievēlēts vienbalsīgi. Vēlāk Ali sekotāji apgalvoja, ka varas pārņēmējam būtu bijis jābūt Muhameda tuvākajam vīriešu dzimtes radiniekam, kas bija Ali ibn Abu Talibs. Tieši šīs varas pārņemšanas procedūras sakarā radās vēlākais šiisms.
Abu Bakram izdevās nogludināt muhadžīru un ansāru attiecības. Apspieda arī vairākus dumpjus sabiedrības iekšienē, taču izvairījās no represijām. Enerģiski cīnījās ar viltus praviešiem, veica militāru spiedienu uz tālākām un tuvākām ciltīm, kas bija sataisījušās izstāties no islāma konfederācijas. Solīja tām, kas atgriezīsies, neveikt represijas. Šā laika sadursmes ieguvušas nosaukumu riddas (pilnā nosaukumā Hurub al-ridda – „Karš pret atkritējiem”). 633.gadā noris Abu Bakra karavadoņa Halida ibn al Valida vadītais karaspēks sakāva dumpīgo cilšu konfederāciju cīņā pie al Akabas. Tai pašā gadā uzvarēja „viltus pravieti” Musailivu. Šīs uzvaras nostiprināja viņa varu pār Arābijas pussalu.
Pa visu Arābiju izsūtīja islāma propagandistus, tā nostiprinādams tā pozīcijas.
Veiksmīgu aktīvo militāru operāciju rezultātā pret Persiju un Bizantiju Arābijas pussalas ziemeļos nostiprināja jauno arābu valsti starptautiski. Ar lielām grūtībām 633.gadā Abu Bakram izdevās pievērst islāmam Sīrijas un Irākas arābus, atbrīvoja tos no persiešu un bizantiešu varas.
633.gada beigās arābu karaspēks bija iedziļinājies Persijas teritorijā divos virzienos: Irākas dienvidos al Musannas ibn Harisāra vadībā un līdz Hiras pilsētai Halida ibn al Valida vadībā.
Valdīšanas laikā bieži apspriedās caur padomi (šuru), kas atbilda arābu tradīcijām un Korānam. Pats trūcīgajiem dāļāja savu īpašumu, veda pieticīgu dzīvesveidu, tā rādīdams piemēru citiem ticīgajiem. Pēc rakstura bija apdomīgs un miermīlīgs.
634.gadā nomira 61 gada vecumā. Saskaņā ar hadisām, par savu varas pārmantotāju nozīmēja Omāru ibn al Hatabu.
Lai gan valdīja tikai 2 gadus, tomēr viņa valdīšana pamatīgi nostiprināja islāma konfederāciju. Viņa valdīšanas laiku pieņemts uzskatīt par Arābu iekarojumu laika sākumu. 

Saites.
Arābu kalifi (~570.-1924.g.).