Abu Džafars Al Mansūrs (754.-775.g.)
Radniecība. Vecākais brālis – Abu al Abāss al Safahs (iepriekšējais kalifs).
Dēls – Mahdi (nākamais kalifs).
Dzīvesgājums. Kareivīgs kalifs. Iegājis vēsturē ar Bagdādes dibināšanu. Viņa laikā nostiprinājās Abasīdu vara islāma pasaulē.
Iekšpolitika. Nāca pie varas 754.gadā pēc kalifa – vecākā brāļa nāves.
755.gadā piesprieda nāvi savam aģentam Abu Muslimam. Iemesls – esot organizējis savu militāro atbalstu persiešu vidū.
758.gadā kalifa rezidencei – Hašimaijas cietoksnim pie Kufas (Kufā?) kaut kas(?) bija uzbrucis. Tamdēļ, rūpēs par savu drošību, viņš nolēma gluži no jauna celt savu rezidenci gandrīz vai plikā vietā. Par vietu izvēlējās nelielo Bagdādes ciemu, kas atradās tai vietā, kur Tigra ir kuģojama un ar kanālu savienota ar Eifratu, tātad Bagdādes dibinātājs.
762.gadā kalifs pārvāca galvaspilsētu no Kufas uz Bagdādi. Tas laikam bija 30.jūlijā un šo dienu tagad uzskata par Bagdādes dibināšanas dienu.
Nomira 775.gadā.
Reliģiskā darbība. Savas valdīšanas laikā pastiprināja represijas pret šiītiem.
Al Mansurs 756.gadā piesprieda nāvessodu arī ievērojamajam persiešu zinātniekam Al Mukafu par „bezdievību” (zandaku).
Saites.
Arābu kalifi (~570.-1924.g.).
