Ananerbes ekspedīcija Krētā
Līdz 1940.gadam Krētas sala atradās britu impērijas valdījumā. Krētas salā militārajās jūras un gaisa spēku bāzes uzturējās vairāki simti britu militāristu. Bija tumša nakts, kad salā izsēdās Vērmahta zaļajās lauku formās tērpts SS desantnieku pulks. Ar negaidītu uzbrukumu, pārsteidzot nesagatavotus, vācu pulks iznīcināja skaitliski lielākos un spēcīgākos angļu militāristus. Pēc tam vācieši no vietējiem iedzīvotājiem atlasīja 300 grieķus, kuri trīs mēnešu laikā uzbūvēja šaursliežu dzelzceļu, kas veda uz Minotaura labirintu, kas atradās kalnos un ierīkoja elektrību. Neliela lokomotīve regulāri uzturēja satiksmi starp ieeju labirintā un jūras ostu. Apkārt dzelzceļam tika ierīkoti ložmetēju punkti un sardzes posteņi.
Vai nacisti Minotaura labirintā meklēja ieeju Šambalā? Labirintu veidoja milzīgas zāles ar kolonnām un līkloču gaiteņiem, kuri dažviet bija savā starpā savienoti, taču visbiežāk atdūrās pret sienu. Krētas iedzīvotāji baidījās no labirinta. Pat turki, kuri bija okupējuši Krētu vairāk kā 250 gadus, nekad nemēģināja caur labirintu iekļūt pazemē.
Nu 1940.gadā Krētas salā bija ieradusies Ahnenerbe ekspedīcija ar mērķī atrast labirintā ieeju pazemes pasaulē, kas pēc viņu uzskatiem bija Šambalas valstība. Daži tā laika notikumu aculiecinieki ir nodzīvojuši līdz mūsu dienām. Viens no viņiem ir vairāk kā 90 gadus vecais grieķis Atanasis. Viņš atminējās, ka Anenerbes vīri pavēlējuši cirst ejas 5 m biezās sienās starp zālēm un gaiteņiem, jo tie ne vienmēr bija savā starpā savienoti. Cilvēki strādāja dienu un nakti ar nelieliem pārtraukumiem, daudzi no smagā darba nomira. Turklāt no labirinta sienām plūdusi negatīvā enerģija. Šā iemesla dēļ iekšā esošos cilvēkus bieži pārņēmušas baiļu lēkmes. Daži grieķi un pat nacisti zaudēja prātu. Gadījās arī tā, ka labirints reizēm pats ieslēdza cilvēkus, nosprostojot gaiteņus un neļaujot cilvēkam atrast izeju.
Tā kā visi mēģinājumi iekļūt Minotaura labirintā cieta neveiksmi un bija prasījuši daudzu cilvēku dzīvības un arī psihisko veselību, nacisti vērsās pie vietējā konsultanta Zagarulaki, kurš labi pārzināja labirinta īpatnības un noslēpumus. Pavecais grieķis kategoriski atteicās rādīt ceļu uz pazemes pasauli, apgalvojot, ka viņš tur nekad nav bijis, un, ka tur pēc paša vēlēšanās nevarot iekļūt pat mediji, kuri zina buramvārdus un kontaktējās ar gariem. Zagarulakis mēģināja pierunāt nacistus atteikties no saviem plāniem attiecība uz labirintu. Grieķis apgalvojis, ka labirints esot dzīvs un, ja gribēs, nekad nelaidīs nelūgtus viesus pazemes pasaulē, un, ja arī ielaidīs, tad ieslodzīs tur uz mūžu.
Vairākas nedēļas vācieši taujāja Zagarulaki par viņa tikšanos ar pazemes pasaules iedzīvotājiem, ko vecais vīrs strikti noliedza, nemitīgi atkārtojot, ka būtnes no citas pasaules ir daudz varenākas un spēcīgākas par cilvēkiem, un, ka cilvēki nevar tām diktēt savus noteikumus.
Tālākais Zagarulaki liktenis ir visai mīklains un mistisks. Zināms tikai, tas, ka kādurīt kamera, kurā bija ieslodzīts vecais grieķis, izrādījās tukša. Grieķis bija nozudis bez pēdām un kopš tā laika viņu neviens arī vairs neesot redzējis.
Saites.
Krēta.
