Akmens laikmets, paleolīts
Hronoloģisks senvēstures periods cilvēces attīstībā, kas raksturojas ar ieroču un darbarīku gatavošanu no akmens.
Paleolītam arheoloģijā atbilst pleistocēns.
Akmens laikmetu iedalījums.
1. Paleolīts - agrīnais akmens laikmets. Pirmais, senākais un garākais akmens laikmeta posms, arī garākais posms cilvēka senvēsturē, kas sākās apmēram pirms 2,6 miljoniem gadu.
2. Mezolīts - vidējais akmens laikmets.
3. Neolīts - vēlīnais akmens laikmets. Trešais un pēdējais akmens laikmeta posms no VI vai V g.tk.pmē. līdz II g.tk.pmē., to ieskaitot. neolītā cilvēki sāka apmesties uz pastāvīgu dzīvi vienā vietā, radās lopkopība un zemkopība, kā arī keramika - saukta "neolīta revolūcija."
Akmens laikmeta māksla. Agrāk pētnieku vidū valdīja nesatricināma pārliecība, ka Rietumeiropa bija tā pasaules daļa, kas pirms 40 000 gadiem atradās „simbolisma sprādziena” epicentrā, pēc kura konstatējamas senākās cilvēku mākslinieciskās izpausmes, piemēram, alu glezniecība un citas attēlu veidošanas formas, tostarp figurālā māksla. Tomēr tagad veiktie atklājumi pierāda, ka senākie paleolīta mākslas pieminekļi divās Eirāzijas kontinenta pretējās pusēs (Rietumeiropā un Indonēzijā) radīti apmēram vienā un tajā pašā laikā, ļaujot izteikt hipotēzi, ka mākslas sākotne meklējama pat vēl dziļākā aizvēsturē - iespējams Āfrikā, pirms Homo sapiens to atstāja un izplatījās pa visu pasauli.
