Amirans
Gruzīnu mitoloģijā varonis, galvenais personāžs eposā „Amiraniani.” Teiksmas par Amirani ir sastopamas visā Gruzijā, visos gruzīnu dialektos. Tas liecina, ka Amirani tēls izveidojās agrīnajā gruzīnu tautas etnoģenēzes stadijā (teiksmas par Amirani varianti sastopami arī citām gruzīniem radniecīgām Kaukāza tautām). Arheoloģiskas liecības par Amirani tēlu ir no III tk.pmē.
Biogrāfija. Amirani bija medību dievietes Dali un mirstīga mednieka dēls (abhāzu variantā Amirani piedzimis pēc nevainīgas ieņemšanas, vēlākos variantos Amirani tēvs bija kalējs vai zemnieks). Viņš piedzima priekšlaikus un nobrieda vērša vai teles kuņģī.
Par Amirani dievišķo izcelsmi liecināja mēness un saules attēli uz viņa pleciem, kā arī tas, ka dažas ķermeņa daļas bijušas no zelta. Amirani bija milzīga auguma, acis viņam bija sieta lielumā. Amirani bija apveltīts ar vilka izturību, divpadsmit pāru vēršu un bifeļu spēku, ar tādu straujumu, ar kādu no kalna lejup veļas baļķis. Viņš bija tik varens, ka zeme tikai ar pūlēm varēja viņu izturēt. Tomēr, Amirani spēka un auguma ziņā nevarēja mēroties ar Ambri.
Savu spēku Amirani iemantojis pateicoties maģiskai svētībai, ko devis krustēvs (acīmredzot kristīšanas motīvs radies pēc kristietības ieviešanas, nomainot daudz senāko iniciācijas motīvu), pēc citas viņš savu milzīgo spēku ieguva nomazgājoties burvju avotā, kuras saimnieks bija Igribatoni.
Amirani varoņdarbi (cīņa ar deviem, vešapi) ir saistīta ar kosmogoniskiem motīviem. Varoņdarbus Amirani veica kopā ar Badri un Usipi.
Vešapi gan esot aprijis Amirani, taču viņš pārgriezis tam vēderu un iznācis ārā atkal jauns.
Amiranivešapi ribu griezumā ievietoja pinumu, lai saule, ko pūķis arī bija aprijis, varētu to sadedzināt un izkļūt laukā.
Amirani nolaupīja debesu jaunavu Kamari (acīmredzot debesu uguns personifikācija), kas dzīvoja aizjūras zemē vai debesu tornī, pieveica cīņā tās tēvu, kas bija kadžu zemes valdnieks.., laika un negaisa mākoņu pavēlnieku. Iemācīja cilvēkiem kalēja amatu. Amirani bija lielisks kalējs, zobenu kalšanas meistars (smags zobens ir neiztrūkstošs Amirani atribūts).
R-Gruzījas un abhāzu teiksmu variantos viņš iznīcināja kaitīgus augus.
Sods. Dievi Amirani sodīja. Par cīņu pret dieviem Amirani piekala pie klints kādā Kaukāza kalnu grēdas alā. Viņa aknas vienmēr knābā ērglis, bet Amirani uzticamais suns laiza ķēdi, lai tādā veidā to padarītu plānāku. Katru gadu noteiktā laikā ķēdi atjaunot ierodas dievu sūtītie kalēji. Saskaņā ar seniem ticējumiem, reizi septiņos gados ala atveras un Amirani kļūst redzams.
Kristietībā Amirani tēls iegūst varonīga mocekļa raksturu.
Amirani viduslaiku gruzīnu literatūrā. Teiksma par Amirani izmantota Š.Rustaveli poēmā „Bruņinieks tīģera ādā.”
