Arhīvi, slēgtie
Krievu arhīvi. Vienbrīd – XX gs. 80.gadu beigās, likās, ka krievu arhīvi atvērsies. Līdz ar brīvību krievu vēsturnieki paši izvirzīja ideju uzrakstīt Lielā Tēvijas kara vēsturi 10 sējumos. Kad 1990.gadā 1.sējums bija gatavs, Aizsardzības ministrijā notika tā apspriešana, un ministra Dmitrija Jazova (tas pats nākamais augusta puča noziedznieks!) secinājums bija apmēram šāds: tas, kas tajā rakstīts, ir apsūdzības slēdziens par KP CK Nirnbergas-2 procesam. Sējums dienasgaismu neieraudzīja un arī arhīvi tika pakāpeniski slēgti.
Piemēram, Podoļskas arhīvā vispār neviens latviešu vēsturnieks nav kāju spēris. Tajos, kuros var iekļūt – lietas atlasa tikai arhīva darbinieks, tādējādi arhīvs nemaz neveic savu funkciju, jo netiek doti dokumentu apraksti.
Vācu holokausta arhīvs.
Vatikāna arhīvs.
