Ataturks (1881.-1938.g.)
Īstā vārdā Mustafa Kemals, no 1933.gada saukts par Ataturku („turku tēvs”).
Izrādījis milzīgu ietekmi uz laicīgas Turcijas Republikas rašanos, kas kļuva iespējama pēc Osmaņu impērijas sabrukuma.
Dzīvesgājums. Dzimis 1881.gadā Salonikos (tagadējā Grieķija), ne īpaši bagātā vai aristokrātiskā ģimenē.
Jauneklis iestājās Kara akadēmijā Konstantinopolē.
Balkānu karu laikos bija kavalērijas virsnieks, tad ieguva militaro pieredzi, kas izrādījās ļoti noderīga 1915.gadā, kad vadīja Galiopoles pussalas aizsardzību pret britu spēkiem.
1916.gadā viņš apturēja krievu armiju, kas taisījās ieņemt Anatoliju.
Viņš piederēja „jaunturku” strāvojumam, kas 1908.gada bija piespiedusi sultānu Abdalhamīdu I (vai II?) atzīt konstitūcijai atbilstoši saformētu valdību. Pēc tam kļuva par „jaunturku” frakcijas vadītāju. Frakcija bija noskaņota pret jebkāda britu mandāta uzspiešanu Turcijai un armijas atlaišanu.
Noformējās par politiķi tikai 1918.gadā.
1919.gadā viņš atteicas būt sultāna dienestā un Ankarā sasauca Nacionālā kongresa sapulci. Ta notika neskatoties uz britu pūliņiem to izjaukt. Mustafa Kemals jau 1919.gadā sāka veidot Turcijas republiku.
Izmantojot situāciju, sabrūkot Osmaņu impērijai, 1919.gadā grieķu spēki sāka sagrābt zemes Egejas jūras krastos. Te grieķiem visai sekmīgi stājās pretī Mustafa Kemals (vēlākais Ataturks un Turcijas Republikas dibinātājs).
1920.gadā Nacionālais kongress pasludinaja Mustafu Kemalu par Turcijas republikas prezidentu. Viņam izdevās sakaut Anatolija iebrukušos grieķus un franču spēkus izspiest atpakaļ uz Sīriju. Par to saņēma „Stambulas glābēja” titulu.
1922.gadā Mustafa Kemals pieņēma pēdējā osmaņu sultāna Mehmeda VI atteikšanos no troņa.
1923.gada jūlijā jaunās Turcijas republikas neatkarību atzina starptautiski, saskaņā ar Lozannas līgumu.
1924.gadā tika likvidēts kalifāts un nodibināta Turcijas Republika. Ieviesta tika parlamentārā demokrātija, valsts tika būvēta laicīgā stilā.
Kļuvis par turku republikas prezidentu viņš sāka dziļas laicīga tipa reformas, lai sekularizētu un modernizētu sabiedrību.
No 1933.gada ieguva pagodinošo vārdu Ataturks.
Mustafa Kemals palika par Turcijas Republikas prezidentu līdz pat nāvei 1938.gadā.
Savas valdīšanas laika viņš Turciju padarīja par pirmo demokrātisko musulmaņu valsti – ieviesa daudzpartiju sistēmu, valsti padarīja par laicīgu, t.i. atdalīja reliģiju no valsts.
Ataturka laikā notika vēršanās pret sūfiju ordeņiem un medresēm. Aija Sofijas mošeja tika padarīta par muzeju, šariata tiesas nomainīja ar pilsoniskām.
Izglītība reliģijas mācības atbīdīja pašā perifērijā. 1928.gadā Turcija arābu alfabeta vietā ieviesa latīņu alfabētu. Pat no pašas turku valodas izspieda dažādus arābismus, līdz ar to izzuda dažādas ar islamu saistītas nianses.
Aplūkojamie objekti.
Ataturaka mauzolejs Ankārā.
Dolmabačes pils Stambulā. Ataturka rezidence. 1938.gadā pils guļamistabā miris Ataturks, šo istabu rāda tūristiem. Pils pulksteņi vēl joprojām rāda 9.05
Saites.
Turcija.
