Ak-Kojunlu dinastija (?-1514.g.)
Uzun Hasans (ap 1467.-1478.g.).
Biogrāfija. 1467.gadā Kara-Kojunlu Džahanšahs tika nogalināts konflikta laikā ar konkurējošo Ak-Kojunlu klana līderi Uzun Hasanu. Līdz ar Džahanšaha nāvi Ak-Kojunli klans sagrāba savā varā Irāku un Rietumpersiju. Kara-Kojunli tika atspiesti uz savām senajām zemēm Azerbaidžānā.
Turpināja centienus izveidot impēriju, balstoties uz savām teritorijām Irākā un Persijas rieteņos, taču 1473.gadā tika osmaņu-turku sakauts pie Beškentas.
Nomira 1478.gadā.
Pēc Uzun Hasana nāves 1478.gadā sākās Ak-Kojunlu valsts sabrukums irākā un Rietumpersijā.
Jakubs (ap 1481.-1490.g.).
Biogrāfija. Irākas un Persijas ZR apgabalu valdnieks daļēji atjaunoja Ak-Kojunlu dinastijas varu. Viņa 9 gadu ilgā valdīšana palikusi vēsturē galvenokārt kā atmiņas par pirmā ministra Kadi Isas darbība. Tas bija fanātisks sunnītu „reformators,” kas apkaroja klejotāju vēl palikušās vēsturiskās tradīcijas.
Nomira 1490.gadā.
Pēc Jakuba nāves 1490.gadā valstī sākās nekārtības troņa mantošanas sakarā, kas galu galā noveda pie Ak-Kojunlu dinastijas valdīšanas kraha 1514.gadā.
Kari ar sefevīdu persiešiem. 12 gadīgais Ismaīls Džilanā (Kaspijas jūras DR piekrastē), kas tobrīd bija Sefeviju sūfiju ordeņa nominālais vadonis, pasludināja atriebību Ak-Kojunlu klanam, kas bija vajājis viņa radiniekus. Ismaīls nosauca sevi par Ali (neeksistējies pravieša Muhameds dēls) pēcteci, sasauca Džilanā karaspēku. Šī karaspēka militārā darbība tad arī radīja Sefevīdu Persijas impēriju.
1501.gadā 15 gadu vecumā Ismaīls pacēla savu svēto armiju pret Ak-Kojunlu dinastijas valdīšanu, drīzumā sakāva to, ieņēma Tebrizu, kas kļuva par jaunās sefevīdu valsts galvaspilsētu.
1503.gadā Tebrizas šahs Ismaīls I vēlreiz sagrāva Ak-Kojunlu klana armiju, šoreiz pie Hamadānas. Pēc šī notikuma sefevīdu varā nonāca visa Rietumpersija.
1508.gadā Ismaīls I sakāva pēdējos Ak-Kojunlu spēkus, ieņēma Bagdādi un pievienoja saviem valdījumiem Irāku.
1514.gadā pēc Ismaīla I pavēles tika nogalināts pēdējais Ak-Kojunlu klana vadonis Murads. Ar to arī pienāca Ak-Kojunlu valdīšanas gals.
No šī brīža sefevīdu kontrolē nonāca Irāka, Persijas rieteņu daļa, kā arī Azerbaidžāna.
