Abukīras kauja (1798.g.)
Jūras kauja Abukīras līcī pie Ēģiptes krastiem, kurā britu flote iznīcināja franču floti, tā praktiski nolemjot neveiksmei Napoleona I Ēģiptes karagājienu.
Pirma kaujas. Britu admirālis Horācijs Nelsons, sūtīts palīgā Osmaņu impērijai, beidzot sastapa franču floti Abukīras līcī pie Kairas un franči bija kā lamatās. Admirālis Briē bija nepatīkami pārsteigts, jo nebija klausījis Napoleonu I, kurš pavēlēja flotei palikt Aleksandrijā, vai doties uz Korfu salu spēcīgas krasta baterijas aizsardzībā.
Spēki pirms kaujas. Kaujas spēki bija gandrīz vienādi. Frančiem uz viņu 13 līnijkuģiem un četrām fregatēm bija 1183 dižgabalu, bet uz flagmaņa Orient vien tādu bija 120.
Lai arī sāka jau tumst, Briē katram gadījumam izvietoja kuģus kaujas līnijā ar vienu bortu pret ienaidnieku, bet otru – pret krastu, kā arī pielādēt dižgabalus, kas bija vērsti uz britu pusi.
Par atbildi britu admirālis izkārtoja savus kuģus tā, ka uz katru tuvāko franču kuģi bija trīs britu. Tad pavēlēja kapteiņiem iespraukties starp krastu un pretinieka kuģiem. Negaidot rītausmu, tika dota pavēle atklāt uguni.
Kaujas gaita. 7.augustā notika jūras kauja.
Jau pusstundu pēc pirmajām zalvēm divi franču kuģi izgāja no ierindas. Kuģi šāva viens uz otru no tik tuvas distances, ka lielgabalu stobru uguns apsvilināja pretinieku kuģu bortus. Astoņos vakarā Nelsons saņēma ievainojumu galvā un pameta klāju, taču briti turpināja kauju. Drīzumā britu lode trāpīja Orient pulvera pagrabā, kuģis norībēja no diviem stipriem sprādzieniem, aizdegās, sadalījās gabalos un aši nogrima.
Abas karojošās puses šis skats satrieca un kauja uz brīdi pieklusa. Kad kauja atsākās, franču kaujas spars bija iedragāts. Briē bija gājis bojā, flote bija visai nožēlojamā stāvoklī un neviens no kapteiņiem neuzdrošinājās pārņemt vadību.
Līdz ar to karagājiena liktenis bija izšķirts, jo franču flote tika iznīcināta. Austot saulei līcī kļuva redzamas peldošas atlūzas, līķi un vēl dzīvie jūrnieki.
Kaujas rezultāti. Kaujā uzvarēja briti, zaudējot ap 900 ļaužu, bet frančiem sakāve maksāja 6000 cilvēku – bojā gājušo, ievainoto un sagūstīto. No 13 līnijkuģiem tika nogremdēti 11 (1/6 daļa visas franču flotes), divi atlikušie tika nogremdēti vēlāk.
Kaujas nozīme. Līdz ar to bija pārtraukta Napoleona I ekspedīcijas korpusa apgāde un sakari ar Franciju vispār.
Līdz ar flagmani jūras dibenā nogāja arī Napoleona zelts, ko tas bija salaupījis Šveicē, atņēmis pāvestam un Maltas bruņiniekiem. Tādējādi tālākā militārās kampaņas finansēšana bija stipri apgrūtināta.
Saites.
Napoleona I Ēģiptes karagājiens (1798.-1801.g.).
Abukīras zelts.
Kauju saraksts.