Abdalkadīrs Džilanī (1077.-1166.g.)
Ievērojams sūfisma pārstāvis. Persiešu sūfijs, mistiķis, dzejnieks un svētais. Dibinājis Kadiriju – sūfiju ordeni.
Dzimis persiešu Džilanas pilsētā – tās nosaukums ir viņa vārdā. Lielāko dzīves daļu pavadīja Bagdādē, kur kļuva par pašu ievērojamāko tā laika sūfiju. Eksistē leģenda par to, kā viņš agrīnas jaunības gados devās ceļā uz Bagdādi, lai labāk iepazītu islāmu. Māte bija piekodinājusi viņam vienmēr teikt patiesību, līdzi doto naudu iešuva apģērbā zem oderes. Ceļā viņam un viņa biedriem uzbruka laupītāju banda. Šie jau būtu gājuši prom bez laupījuma, bet viens no tiem pavaicājis, vai kādam no studentiem tomēr ir nauda. Gailanī nedomājot atbildēja, ka nauda ir un atvēra plašķi. Laupītāju vadonis bijis tik šokēts par tādu atklātību un par tās cēloņiem, ka tā arī atlaida jauniešus neko nepaņemot.
Šādas un vēl citas teikas labi saderēja ar Gailanī svētā statusu. Viņu uzskatīja kā pirmā tariku (burtiski – „ceļš,” t.i. sūfiju ordeni) iemiesojumu. Tomēr nav skaidrs, vai tāds bijis paša Gailanī nodoms, jebšu tādu viņa tēla transformāciju veica sekotāji un skolnieki.
Miris Bagdādē 1166.gadā. Veltīta Bagdādes lielākā mošeja. Bagdādes patrons, viņa kapene ir svēta un svētceļojuma mērķis.
Kadirija sūfiju skola. Lai nu kā, bet pēc viņa nāves radās Kadirija sūfiju skola. Tās piemērā radās vēl citi sūfiju ordeņi.
Saites.
Sūfisms.
