Ābece
Pirmmācības grāmata.
Pirmās ābeces izdotas XV-XVI gs.: Anglijā 1491.gadā latīņu valodā un 1534.gadā angļu valodā, Vācijā 1527.gadā vācu valodā.
Krievu valodā pirmās vārdnīcas izdeva 1574.gadā I.Fjodorovs Ļvovā, 1593.gadā L. un K.Mamoniči Viļņā, 1596.gadā L.Zizanijs Viļņā, 1634.gadā V.burcovs Maskavā. K.Ušinskis 1864.gadā sastādīja pirmo krievu ābeci pēc analītiski sintētiskās skaņu metodes.
Latvijā ābeces sākumā sastādīja vācu mācītāji pēc burtošanas metodes. PIrmās zināmās latviešu ābeces fragments, kas radīts Rīgā, iespējams, ap 1683.gadu, glabājas Tērbatā. XVII gs. beigās Latvijā iznāca vismaz 6 ābeces izdevumi - eksemplāri atrodas Lundā, Kopenhāgenā, Hanoverē. Domā, ka dažas no tām sastādījis E.Gliks, kā lasāmviela tām pievienoti reliģiski teksti.
K.Hardera ābecēs Rubenē 1784., 1785., 1796.gados ievietoti pirmie rakstītu burtu paraugi, pirmā reizināšanas tabula. Laicīga lasāmviela iekļauta G.F.Stendera grāmatā "Jauna ABC un lasīšanas mācība" (Jelgavā 1782., 1787., 1797.gados). Ilustrēta bija viņa "Bildu ābice" (Jelgavā, 1787.g., faksimilizdevums Rīgā 1977.gadā) mājmācībai.
Pirmā latviešu autora ābece un lasāmgrāmata ir A.Spāģa "Bērnu prieks" (Jelgavā 1844.g.). Tā ieviesa progresīvo skaņu metodi, kuru vēlāk izmantoja arī F.Done, H.Tālbergs, E.Dinsbergs, A.Tomsons u.c. Latgalē latīņu burtu aizlieguma laikā XIX gs. 2.pusē slepeni ieveda ārzemēs iespiestus t.s. elementerus. XIX gs. beigās un XX gs. 1.ceturksnī A.Laimiņš, P.Abuls, I.Rītiņš, K.Dēķens, L.Paegle veidoja ābeces analītiski sintētiskai lasīt mācīšanai.
Krievpadomju okupācijas laikā LPSR skolās tika izmantotas K.Krauliņa (Maskavā 1943.g.) un Z.Lubānietes (1947.g.) sastādītās ābeces, kas izstrādātas pēc pilnveidotas analītiski sintētiskās skaņu metodes. 1959.-1969.gados skolās lietoja Z.Lubānietes vadītā autoru kolektīva sastādīto ābeci, kopš1970.gada lietoja O.Ņesterova un J.Osmaņa sastādīto ābeci.
Saites.
Lingvistika un lingvisti.
