Alžīrijas Atbrīvošanās karš (1954.-1962.g.)
Alžīriešu atbrīvošanās karš pret franču kolonizatoriem.
Kara gaita. 1954.gadā sekulārā Nacionālās atbrīvošanās fronte (NAF) sāka 8 gadu ilgo neatkarības karu pret franču koloniālismu.
1955.gada 20.augustā Filipevillā (Philippeville - mūsdienu Skikda), ko pārsvarā apdzīvoja franči, iebruka NAF kaujinieki. Tie nogalināja 123 cilvēkus, ieskaitot bērnus, vecus cilvēkus un alžīriešu kolaborantus. Par atriebi franči ar aviācijas un artilērijas palīdzību bumboja alžīriešus - gāja bojā 3-5 tūkstoši alžīriešu.
1961.gada 17.oktobrī Francijas alžīrieši sarīkoja protesta demonstrāciju pret komandanta stundu Parīzē. Franču policija to izdzenāja, rezultātā gāja bojā ap 200 cilvēkiem. Vēsturē šis notikums iegājis ar nosaukumu "Parīzes slaktiņš." Pēc desmitgadēm vainu par notikušo uzvēla toreizējam Parīzes policijas priekšniekam Morisam Paponam (Maurice Papon), ko gan atbalstīja toreizējais premjerministrs Mišels Debrē (Michel Debre') un Piektās republikas prezidents Šarls de Golls.
1962.gadā karš beidzās ar alžīriešu uzvaru un franču padzīšanu.
Citāti.
Šarls de Golls 1958.gada 4.jūnijā savā Alžīrijā teiktajā runā: “Alžīrijā dzīvo tikai viena iedzīvotāju kategorija – tie visi ir pilnvērtīgi francūži ar tādām pašām tiesībām un tādiem pašiem pienākumiem.”
Aplūkojamie objekti.
Piemiņas plāksne alžīriešu demonstrantiem. Tādu atklāja 2001.gadā uz Senmišelas tilta Parīzē. Plāksnē rakstīts: "Par piemiņu daudzajiem alžīriešiem, kas kļuva par upuriem asiņainai mierīgas demonstrācijas apspiešanai."
Saites.
Alžīrija.
