Askolds un Dīrs (864.-882.g.)
Divi leģendārā vīkinga Rūrika karavadoņi, kurus reizēm sauc arī par Kijevas kņaziem IX gs. 2.pusē.
Vārdi. Vīkingu vārdos - Haskuldr un Dyri.
Krieviski - Аскольд un Дир.
Dzīvesgājums. Par tiem zināms vairāk nekā par pašu Rjūriku.
850.gadā vīkingu konungs atveda līdz un nometināja Lādogā 200 slovēņu (bijušos sklavīnus - Bizantijas leģionu palīgspēkus, kuri atradās pusvergu stāvoklī). Tos komandēja kāds Dīrs.
Karagājiens uz Konstantinopoli. Saskaņā ar hroniku, Askolda un Dīra vadībā Kijevas karadraudze veica pirmo karagājienu un Konstantinopoli vēl pirma "varjagu piesaukšanas." 860.gadā pie Konstantinopoles sienām parādījās 200 krievzemiešu kuģi. Krievzemieši ieņēma tuvējās salas un aplenca Konstantinopoli.
Bizantijas imperators Mihails III tobrīd atradās karagājienā 500 km attālu, un steidzās atpakaļ pie aplenktās galvaspilsētas.
Leģenda vēsta, ka atgriezies imperators kopā ar patriarhu Fotiju augu nakti lūdzies Vlahernas baznīcā, kur tika glabāta brīnumdarītāja Dievmātes riza (krieviski!). Kad pienācis rīts, relikviju iznesuši pie jūras. Tā bijusi gluda kā spogulis, taču tikko riza pieskārusies ūdenim, jūrā sacēlusies vētra un sākusi mētāt un dragāt krievu kugus. Daudz krievzemiešu gāja bojā nemierīgajā jūrā, karagājiens bija neveiksmīgs un Askoldam ar Dīru bija jādodas mājup.
Askolda un Kijevas kristīšanās. Brīnums pie Konstantinopoles mūriem tik ļoti bija iespaidojis karavadoņus, ka 864.gadā abi karavadoņi nosūtīja sūtniecību pie Konstantinopoles patriarha Fotija ar lūgumu uz Krievzemi atsūtīt sludinātāju bīskapu. Fotijs atsaucās šim lūgumam nosūtīja bīskapu un garīdznieku. Par godu to atnākšanai Kijevā savāca veči, kura sprieda par savu ticību un par kristietību, mudinādami atbraucējus iepazīstināt ar savu mācību.
Kijevieši, noklausījušies bīskapa stāstījumu, lūdza parādīt kaut cik vērā ņemamu brīnumu. Bīskaps palūdzās un ievietoja sakurtajā ugunskurā savu evaņģēliju. Kad uguns izdzisa pēc vairākām stundām, evaņģēlijs neskarts gulēja pelnos - nebija sadegušas pat grāmatu sastiprinošās lentas. To redzot, krievzemieši metās kristīties - bīskaps nokristīja kņazus un daudzus kijeviešus. Tādejādi kristietība ienāca Kijevas Krievzemē vēl pirms oficiālās vēsturiskās kristīšanas.
Daļa krievu vēsturnieku šo faktu uzskata par tādu, kas noliedz Senās Kijevas Krievzemes saistību ar normaņiem.
862.-891.gadam sotņika Dīra slovēņu sotņas patstāvīgās draņģes Lādogā, pirmie mēģinājumi atdalīties no vīkingiem.
Nāve. Saskaņā ar hroniku abus ap 882.gadu nogalinājis Novgorodas kņazs Oļegs, apvienojot Kijevu un Novgorodu.
Saites.
Kijevas kņazi (864.-1321.g.).
