Aškenāzu žīdi
Aškenaz - Vācijas (Ģermānijas) nosaukums ivritā.
Centrālās un Austrumeiropas žīdi, patlaban pasaulē lielākā žīdu grupa, kas sastāda ~80% no visas pasaules žīdiem: ~90% ASV un ~50% Izraēlā.
Vēsture. Aškenāzu kultūra, reliģiskās tradīcijas un vēsture atšķiras no sefardiem. Vārds "aškenāzi" sākotnēji tika attiecināts uz ģeogrāfiski ierobežotu žīdu kopienu, kas agrajos viduslaikos izveidojās Reinas ielejā - mūsdienu Ziemeļfrancijas un Rietumvācijas teritorijā. Vēlāk, XIII-XV gs. sākoties visaptverošām žīdu vajāšanām, ierobežošanai un izdzīšanai no daudzām Rietumeiropas valstīm, tai skaitā Spānijas, Itālijas, Anglijas un Francijas, aškenāzi pārvietojās uz austrumiem, izveidojot plašas kopienas Vācijā, Morāvijā, Polijā un Lietuvā. XIX un XX gs. daudzi aškenāzi, meklējot labākus ekonomiskos apstākļus, kā arī, bēgot no vajāšanām un ierobežojumiem, emigrēja uz ASV, Kanādu, Austrāliju, Argentīnu un citām valstīm. Ja XIII gs. sākumā aškenāzu skaitu lēš tikai uz aptuveni 25 000 dvēselēm (apm. 3% no toreizējā visu žīdu kopskaita), tad mūsdienās to skaits sasniedz jau 8 miljonus.
Svarīgi, ka tieši aškenāzu vidū radās un attīstījās cionisma kustība, kuras rezultātā tika izveidota Izraēlas valsts.
Raksts.
Pētījums: aškenāzu žīdi pa mātes līniju cēlušies no Itālijas.
Saites.
Žīdi, jūdi.
